ceturtdiena, 2017. gada 9. marts

JAUNA BLOGA ADRESE

Esmu izveidojusi jaunu blogu solveigaspiedzivojumi.lv, turpmāk seko līdzi jaunumiem šajā adresē!

Jaunajā blogā piedzīvojumiem būs vieglāka piekļuve - saglabāsies aktuālo piedzīvojumu ritošā bloga daļa, bet visus senākos ceļojumus varēs atrast sagrupētus zem LATVIJA un EIROPA. Lai piedzīvojumi turpinās!:)
https://www.solveigaspiedzivojumi.lv

pirmdiena, 2017. gada 9. janvāris

2017. gada 8. janvāris. Ziemas prieki

Lai kārtīgi izpriecātos, izdauzītos un izvārtītos sniegā nemaz tālu nav jābrauc - vien tepat uz Bumbu kalnu pa ceļam uz Bolderāju. Ideāla vieta šļūkšanai ar ābolīšiem, jo dikti daudz augstāku vai zemāku pakalnu!! Vīīīīīīīī!!! Un svarīgi neaizmirst labu kompāniju, šoreiz - Inga, Zanda, Edīte. Ak, ja kaulos nav iemeties slinkums, tad var baudīt plašo skatu, kas paveras no skatu torņa. Tas arī nav mazsvarīgi.
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Inga Zotova)
Latvija, Rīga, Bumbu kalns (foto: Zanda Ozoliņa)

otrdiena, 2017. gada 3. janvāris

2016. gada 31. decembris. Šņuk, šņuk, atā, atā, Eric...

Šodien sanāk atvadīties ne tikai no vecā gada, bet arī no amerikāņa Eric, jo viņš ceļo tālāk uz Franciju.

Plkst. 05:00 Eric mani pamodināja, lai varu pagūt saģērbties. Pirms plkst. 05:30 devāmies uz ielas, kur taksometrs Eric jau gaidīja. Ciešs apskāviens, pāris asaras un "atā, atā"...

Pārsteidzošā kārtā atvadīties bija vieglāk, nekā biju gaidījusi. Laikam zinu, kāpēc tā: 1) kad atvadījāmies Francijā, man šķita, ka nekad vairs nekas nebūs tā, kā bija. Ka nekad vairs nebūs iespējams atgūt sajūtu, ka dzīvojam pavisam tuvu un, kad vien gribam, varam doties kopīgos piedzīvojumos. Bet jau pēc divām Eric Latvijā pavadītajām dienām biju tik ļoti pieradusi, ka Eric dzīvo manā istabā, ka šķita, ka tā tas vienmēr ir bijis. Bija gluži tāpat kā Francijā. Arī vairākos pārgājienos atgriezās vecā, labā Camino piedzīvojumu sajūta. Redz, ka tomēr var gan viss būt kā "vecajos, labajos laikos", kaut arī tikai uz mazliet vairāk nekā 2 nedēļām! 2) kad atvadījāmies Francijā, bija tā briesmīgā sajūta, ka atvadāmies uz nezināma ilguma laiku, jo ASV no Latvijas taču atrodas tik sasodīti tālu, likās absolūti nereāli, ka viens otru varēsim bieži apciemot. Bet, skat, pagāja mazliet vairāk par gadu un Eric ir šeit. Pierādījums, ka tas ir vairāk nekā reāli. 

Protams, vienalga bija skumji... Kopīgie piedzīvojumi Latvijā šķita dažu sekunžu un veselas bezgalības garumā vienlaicīgi.

Pēc plkst. 07:00, kad bija palikusi stunda līdz manam autobusam uz Rīgu, devos autoostas virzienā. Nezinu kāpēc, bet rīta tumsā izdomāju izmēģināt citu maršrutu. Kartē īpaši cītīgi nelūkojos, vien "ai, apmēram tajā virzienā", "apmēram tur". Kad vairākas reizes biju devusies šādā "precīzā" virzienā, sapratu, ka nu vairs nav lāga un atrodos sazin kur. Vecpilsētas kartē savu atrašanās vietu vairs nevarēju atrast. Ups! Tik agrā rīta stundā uz ielām nebija arī cilvēku, kam pajautāt pareizo virzienu. Izlēmu aiziet līdz netālu vīdošajai lielajai ielai, cerot, ka varbūt to kādā kartes stūrī varēšu atrast. Tur ieraudzīju norādi pretējā virzienā "Autoosta 1,2 km". Līdz autobusam bija palikušas mazāk nekā 25 minūtes. Oi!!! Ātrā solī devos norādītajā virzienā. Uz ielas sastapu kādu tehnisko darbinieku, kuram uzjautāju, kā īsti atrast autoostu, un sekoju viņa norādēm. Ufff, par laimi paspēju laikā. Neliels rīta stresiņš! 

Šoreiz izmantoju "Lux Express" piedāvāto filmu skatīšanās iespēju, iepazīstoties ar divām filmām - uz patiesiem stāstiem balstīto "Everest" (2015) un "Black Swan" (2010). Traģiskas filmas, bet pirmo noteikti iesaku noskatīties.

Šodien sanāca pamatīgs pārbrauciens, jo pēc atgriešanās Rīgā pa tiešo devos uz Dundagu, kur izbaudīju pastilu cepšanu ugunskurā mājas vidū (jā, jā, tieši tā!), laimīšu liešanu, bet... tas jau ir cits stāsts.

2016. gada 30. decembris. Free Tour Viļņa

Izgulējāmies, iekodām brokastis un devāmies iepazīt pilsētu. Bija doma sākt ar Užupio republikas apskati, bet kaut kā aizgājām mazliet nepareizi un attapāmies pie viena muzeja. Izlēmām to aplūkot. No muzeja pavērās jauks skats uz pilsētas pakalniem. Saulainā dienā gan tas būtu bijis manāmi jaukāks. Muzejā bija dažādi arheoloģiskie objekti. Kopumā interesants, neliels muzejs.
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Pēc tam lēnā garā devāmies uz informācijas centru. Eric noskaidroja, ar kādu autobusu rīt agri no rīta var nokļūt lidostā, bet pēc tam gaidījām, kad uzradīsies mūsu "Free Tour" gids. Atnāca pat vairāki gidi. Tā kā bijām sapulcējušies paprāvs bariņš cilvēku, gidi mūs sadalīja divās grupās. Cilvēki ieradušies teju no visām pasaules malām! Man baigi patīk šāda "Free Tour" ideja. Lai gan jāatzīst, ka privātā tūre ir 100x labāka par šādu grupveida pasākumu. Te jau jāsāk domāt - klausīties, ko stāsta gids, vai mēģināt uztaisīt kādu fotogrāfiju. Bet katrā ziņā tā ir laba iespēja gūt vispārēju iespaidu pa pilsētu un uzzināt kādus faktus gan par valsti, gan par pilsētu. Protams, cik ticami ir fakti, tas ir cits jautājums. Man, piemēram, likās savādi, ka lieloties ar to, cik sena un īpaša ir lietuviešu valoda, nemaz netika pieminēts tas, ka šī valoda tāda nav vienīgā, bet ka tai ir vēl viena ļoti radniecīga valoda - latviešu valoda. Tāpat arī lielīšanās ar to, ka Viļņa ir zaļākā pilsēta Eiropā likās manāmi pārspīlēta. Bet nu tas tā. Kopumā jau tūre bija forša.
Lietuva, Viļņa, informācijas centra durvis
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Lietuva, Viļņa, Free Tour
Pēc tūres bijām manāmi nosaluši, devāmies uz hosteli, uzvārījām tēju un siltumā atpūtāmies. Pēc tam devāmies pusdienu vietas meklējumos. Eric bija nolūkojis vienu picēriju, man nebija iebildumu. Atkal pārēdāmies. Pēc tam atkal pariņķojām pa pilsētu, bet tad devāmies uz viesnīcu.

Pa ceļam Eric gribēja pārbaudīt, vai informācijas centrā ieteiktajā autobusa pieturā tiešām kursē vajadzīgais autobuss. Labi, ka viņš to izdarīja, jo atklājās, ka tajā pieturā neviens autobuss uz lidostu nemaz nebrauc! To apstiprināja arī pieturā stāvoša lietuviešu meitene. Uzticies nu informācijas centra darbiniekiem! Eric šo pašu jautājumu uzdeva arī mūsu hosteļa jaukajam vīrietim, kurš teica, ka autobuss tik agrā rīta stundā būs jāmeklē gana tālu. Eric pajautāja, cik maksā taksometrs, izrādījās, ka tikai 8 EUR. Tā vietā, lai tumsā kātotu uz attālu pieturu, Eric izvēlējās braukt ar taksometru. Hosteļa darbinieks rezervēja taksometru uz plkst. 05:30. 
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Eric smējās, ka ceļošanu un piedzīvojumus ar mani varētu aprakstīt šādi. Solveiga saka: "Skaties, kāda īsa čūska!" Kad viņš paņem rokās šo čūsku, tā pēkšņi ir kļuvusi daudzas reizes garāka. Ha, ha, ha, laikam jau jāpiekrīt. Un tomēr Eric bija ieradies Latvijā, lai vairāk kā 2 nedēļas tiktu tieši pie šādiem piedzīvojumiem. Tad jau nemaz tik traki tas nav. Es viņam skaidroju, ka, jā, dažkārt tiešām savas idejas neizklāstu gluži pilnībā, jo zinu, ka tās izdzirdot pilnā versijā, cilvēki visticamāk nebūtu ar mieru tām piekrist, tāpēc tās mazliet pietušēju, jo labi apzinos, ka beigās cilvēki būs priecīgi, ka piekrituši tādai avantūrai. Nudien nespēju atcerēties nevienu reizi, kad tas nebūtu nostrādājis. Laikam jau šī īsās-garās čūskas stratēģija ir tīri tā neko. 

Manējie atrakstīja, ka tētis nevar atrast savus ādas cimdus, ko bija aizdevis Eric. Pateicu to viņam, viņš izkrāmēja savu somu un atrada ne vien cimdus, bet arī divas mūsu karotes. Ha, ha, ha!!! Tipisks Eric.

2016. gada 29. decembris. Pasaku egle Viļņā

No rīta paēdām brangas brokastis, kas gan vairāk atgādināja vakariņas. Tiesa gan, vakar vakarā bija paredzēts ēst šādas svētku vakariņas, bet tā kā aizbraucām medībās un vēlu atgriezāmies, viss tika pārcelts uz šo rītu. Eric pēdējās brokastis Latvijā šī ceļojuma ietvaros.

Pēc atvadām no manas ģimenes brālis mūs aizveda uz autoostu, kur uz vairākām stundām sēdāmies autobusā uz Viļņu. Lai gan abas biļetes pirku reizē, mūsu sēdvietas bija tālu viena no otras. Laikam jau tas tāpēc, ka autobuss bija pilns, un īstenībā es paguvu nopirkt vienas no pēdējām biļetēm. Nu nekas, nodevos žurnāla lasīšanai. Būtu varējusi noskatīties arī kādu filmu ("Lux Express" autobusi aprīkoti ar planšetēm, kurās bez maksas pieejamas filmas un mūzika), bet austiņas bija palikušas mugursomā, kuru nodevu bagāžas kastē. Nekas.

Viļņā devāmies uz manis jau rezervēto hosteli, pa ceļam piestājot informācijas centrā. Tur paņēmām pilsētas karti un apjautājāmies, ko mums iesaka aplūkot. Uzzinājām, ka rīt plkst. 12:00 pie informācijas centra varam meklēt dzeltenu čemodānu, kas apzīmēs Viļņas "Free Tour" sākumu. Likām to aiz auss. Mūs painformēja arī par to, ka kopš šodienas Gedimina tornis uz nezināmu laiku ir slēgts.

Pa ceļam uz hosteli atklājām Literatūras ielu, kur māju sienas bija noklātas ar dažādiem mākslas darbiem. Forši!!
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Aizgājām uz hosteli, kur ļoti jauks vīrietis visu laipni izrādīja, piedāvāja Viļņas karti, ieteica apmeklēt videoprojekciju uz katedrāles sienas, kā arī konsultēja par dažādām kafejnīcām, arī paskaidroja, kas tad īsti noticis ar Gedimina torni - izrādījās, ka slapjo laikapstākļu dēļ sākusi nobrukt arī otra nogāze, tāpēc drošības nolūkos tas apmeklētājiem uz nezināmu laiku ir slēgts. Žēl, ka tā! Iekārtojāmies istabiņā - privāta divvietīgā istabiņa ar tualeti un dušu gaitenī (gaitenis gan sastāv tikai no 2 istabām) un virtuvi lejas stāvā pašā Viļņas vecpilsētā.

Devāmies pastaigā pa Viļņu. Sāka jau satumst. Nonācām katedrāles laukumā, kur skatienam pavērās Ziemassvētku tirdziņš un egle. Bet kāda egle!! Varena!! Lampiņu virtenes no egles galotnes apņēma visu tirdziņu. Jāteic, ka šī ir iespaidīgākā Ziemassvētku egle, ko jebkad esmu redzējusi! Skaisti! Jo īpaši iespaidīgs bija skats, kad iegājām tirdziņā un lampiņu virtenes bija virs mums. Šķita, ka esam iegājuši pašā eglē. Sajūta kā brīnumainā pasakā! Fantastiski! Nu labi, sajūsmu mazliet mazināja fakts, ka egle ir sastiķēta kopā no daudziem zariem. Bet tās lampiņas... Ak! Izpētījām tirdziņu, un tad pienāca laiks videoprojekcijai uz katedrāles sienas. Egle nodzisa, un pat visi tirgotāji aizvēra ciet savus namiņus. Šovs ar projekciju visas katedrāles garumā un grandiozu mūziku varēja sākties! Tiesa, sižets bija ļoti sirreāls un neizprotams, bet kopumā bija iespaidīgi. Kad šovs beidzās, egle atkal iedegās, namiņu slēģi atvērās. Maģiski.
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa
Lietuva, Viļņa (foto: Eric Allen)
Pēc tam devāmies ieteiktās kafejnīcas meklējumos, kur tikām pie sātīgām, pat pārāk sātīgām vakariņām. Eric teica, ka tagad kādam laikam viņam pietiks latviešu un lietuviešu virtuve. Ha, ha, nav jau brīnums, mūsu ēdieni ir tik tiešām smagi. 

Pēc vakariņām pariņķojām pa naksnīgo vecpilsētu, lai izkustētos pēc sātīgās maltītes, bet tad devāmies atpūsties uz hosteli. Pa šīm nedēļām abi esam pamatīgi piekusuši. 

Eric internetā uzgāja nelielu bērnu pasakas pārstāstu, kas absolūti raksturo mūs, un to man nolasīja. Kārtīgi izsmējos. Es Eric saucu par "Rīmu", bet viņš dažkārt piezīmē, ka pati nemaz neesmu labāka. Es piekrītu vien tam, ka mani varētu dēvēt par "Cookie Rīma". Tad nu stāstiņš: "Toad bakes some cookies and goes over to Frog's house to share the cookies with Frog. Toad has made the cookies so delicious that he and Frog at first could not seem to stop eating them, even when they promise themselves to stop. Frog eventually announces they need will power to stop themselves from eating all of the cookies. Even though Frog puts the cookies in a box, ties up the box with string, and puts it on a high shelf, Toad points out what they can still do to eat the rest of the cookies. Frog eventually opens the box, but this time takes it outside and allows flocks of birds to eat up the remaining cookies. Even though Frog and Toad now have plenty of will power, Toad decides to bake a next cake." Visu vēl smieklīgāku padara tas, ka Eric noguruma brīžos sevi mēdz dēvēt par "Opis Krupis". Kaut kad viņam biju nesaistīti pārtulkojusi abus vārdus, bet viņš pats tos savienoja kopā šādā jēdzienā.

2016. gada 28. decembris. Pazudušais mols


Bijām domājuši kopā ar brāli un Eric doties uz Mangaļsalas molu, bet pirms gulētiešanas Oskars atcerējās, ka rīta pusē viņam jādodas pie zobārsta. Nedaudz pamainījām plānus, Oskars no rīta mūs aizveda uz centru, pats devās pie zobārsta, bet mēs gājām iepazīt Rīgas jūgendstilu. Kad bijām nosaluši, devāmies iekšā Jūgendstila muzejā. Nejauki, ka par fotografēšanu tur jāmaksā, mēs to nedarījām, tā nu arī bilžu no turienes nav. Pats muzejs man ļoti patīk, īpaši tagad, kad papildināts ar pagrabstāvā esošo interaktīvo ekspozīciju. Skaistas telpas, interesantas detaļas, kompakts izvietojums, omulīgs muzejs, bet... Nepanesu, ka katrā telpā līdzi seko muzeja uzraugi, liekot justies kā zaglim. Tas sagrauj jebkuru prieku par muzeju. Pabeidzām muzeja apskati, un drīz vien zvanīja brālis, ka ir brīvs un varam doties ceļā uz Mangaļsalu.
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga
Latvija, Rīga, Jūgendstila muzejs
Latvija, Rīga, Jūgendstila muzejs

Latvija, Rīga
Latvija, Rīga

Biju jau izdomājusi, cik forši būs piknikot Mangaļsalas mola galā pie bākas, bet... dabai labpatikās manus plānus mainīt. Mols pat nebija redzams!! Tas bija pilnībā zem ūdens!! Esmu bijusi Mangaļsalas molā reizēs, kad ir stipri viļņi, kas skalojas pāri molam un ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizmirktu, bet kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojusi! Varens skats!! Oskars gribēja nofotografēties pie šiltes "Dziļš ūdens", bet kamēr iekārtojās uz pozēšanu, kāds spēcīgs vilnis viņa kājas pilnībā izmērcēja. Ha, ha, ha! Redz, kā gadās fotografēties kārajiem... Papriecējām acis ar dabas varenumu un nosaluši devāmies uz mašīnu, un ieturējām pikniku tur.
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols (foto: Eric Allen)
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols (foto: Eric Allen)
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols -  brāļa apšļakstītās kājas
Latvija, Rīga, Mangaļsalas mols (foto: Eric Allen)

Pēc mola apciemojuma braucām uz pretējo Daugavas pusi, lai apmeklētu Žaņa Lipkes memoriālu, ko abi ar brāli gribējām izdarīt jau sen, bet nu tam bija piemērots gadījums. Muzejs pamatīgi nomaskēts. Iegājām muzejā, mūs laipni sagaidīja darbiniece, iedeva audiogidus un pastāstīja, kur jāiet. Ooo, izrādījās, ka te pat biļetes nav jāpērk. No sākuma izpētījām izstādi par kontrabandu Rīgā, bet tad sekojām pastāvīgajai ekspozīcijai. Principā memoriāls sastāv galvenokārt no iespaidīgas arhitektūras un tikpat iespaidīgiem stāstiem audiogidā, un vien nelielam skaitam apskates objektu. Ģeniāls muzejs, kurš atstāj pamatīgu iespaidu. Vēl jo patīkamāk ir tas, ka pretstatā Jūgendstila muzejam, šeit neviens tev neseko, tu pats savā tempā vari izjust muzeju. Un pat beigās neviens tev neskatās uz nagiem, un audiogidi pašam godīgi jāatstāj kastītē. Arī ziedojums ir uz katra paša sirdsapziņas. Drūms, bet vērtīgs muzeja apmeklējums. Par drosmi, par cilvēcību, par uzdrīkstēšanos.
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls (foto: Eric Allen)
Latvija, Rīga, Žaņa Lipkes memoriāls
Aizbraucām mājās, atpūtāmies un tad atsaucāmies tēta piedāvājumam atkal braukt medībās. Oskars šoreiz palika mājās. Nosēdējām tornī līdz plkst. 23:00, bet šovakar neredzējām pat nevienu lapsu. 

Pēc atgriešanās mājās kravājām somas, jo rīt abi dosimies uz Lietuvu, no kurienes tālāk pēc pāris dienām Eric lidos uz Franciju.