ceturtdiena, 2016. gada 22. septembris

2016. gada 20. septembris. Kuldīga. Misija: "Nolaupīt jubilāru!" paveikta

Šodien izbaudījām klaiņošanu pa Kuldīgu, kur deguns rāda. Man tik ļoti, ļoti patīk Kuldīgas ieliņas ar vēstures elpu!!
Latvija, Kuldīga - naktsmāju kāpņu telpa
Latvija, Kuldīga - naktsmāju kāpņu telpa
Latvija, Kuldīga - naktsmāju lodziņš
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga - "kopbilde"
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 
Latvija, Kuldīga 

2016. gada 19. septembris. Kuldīga. Misija: "Nolaupīt jubilāru!"


Pirms pāris dienām Mārtiņam iedevu aploksni, uz kuras bija rakstīts: "Atvērt 19. septembrī plkst. 08:00," bet iekšā slēpās norādes, kur tad dzimšanas dienā būs jādodas.

Tikmēr šorīt pati jau agri devos uz centru, lai brauktu uz Kuldīgu - vietu, kur tad arī visa "nolaupīšana" plānota. Vispirms devos uz tūrisma informācijas centru, lai dabūtu pilsētas karti, apvaicātos par gardākajām kūku ceptuvēm, bet beigās teiktu: "Ziniet, man tāds dīvains lūgums. Vai varu jums atstāt vēstuli ar paroli, vēlāk šeit ienāks viens puisis, pateiks paroli, un tad jums viņam šī vēstule būtu jāatdod?" Info centra darbinieki ļoti nopriecājās par šādu aktivitāti, kārtīgi izsmējās par paroli "Vai šeit var dabūt šerbertus?" un novēlēja veiksmi. Redz, cik jauki! Laikam jau viņus iepriecina kas vairāk par ikdienišķajiem apmeklētāju jautājumiem "Ko šeit var aplūkot?", "Lūdzu, iedodiet pilsētas plānu!" utml. Tad nu pēc tam vairākas stundas skraidīju pa pilsētu domājot norādes, ko vēlāk sūtīt sms veidā, un meklējamos objektus. Paguvu ar savu dīvaino lūgumu pārsteigt arī konditorejas darbinieci, nopērkot pāris maizītes un lūdzot tās paturēt pie sevis, līdz vēlāk uzradīsies puisis un teiks paroli "Ķirbis dzeltenais", he, he. Iepriekš domāju, ka man sanāks laiks lēnā garā pastaigāt pa pilsētu un pafotografēt, bet nekā. Tā vien sanāca, kā izdomāt visas norādes, veikalā nopirkt uzkodas vakariņām un doties uz apartamentiem, lai no turienes bīdītu visu procesu.
Latvija, Kuldīga - dažādi pavedieni un uzdevumi
Latvija, Kuldīga
Latvija, Kuldīga
Latvija, Kuldīga - dažādi pavedieni un uzdevumi
Latvija, Kuldīga - dažādi pavedieni un uzdevumi
Latvija, Kuldīga - dažādi pavedieni un uzdevumi
Zinot, ka Mārtiņš nav "selfiju tipa cilvēks", šoreiz tomēr bija uzdevums pie atrastajiem objektiem uztaisīt kāda nebūt veida selfiju, hi, hi, hi.
Latvija, Kuldīga - uzdevums pie katra objekta uztaisīt selfiju
Ak, tieši šāda stila dzīvoklī, kur saplūst senatnīgais ar mūsdienīgo, redzamas koka sijas un skats uz mierīgu vecpilsētu, es gribētu dzīvot...
Latvija, Kuldīga - naktsmājas
Latvija, Kuldīga - skats pa logu no naktsmājām
Kad Mārtiņš mani beidzot bija atradis, varējām ēst vakariņas, bet vēlāk doties baudīt naksnīgo Kuldīgu. Ak, cik skaista un mierīga pilsēta!!

2016. gada 7. septembris. Mazs izbrauciens Latvija - Igaunija. 4. diena - pēdējā diena. Milzu šļakatas

Jau atkal agri no rīta bija jāceļas, lai dotos atpakaļ uz kontinentu. Ohohooo, kādi šodien bija vilnīši! Šoreiz negājām uz klāja, bet palikām mašīnā gulēt. Pēkšņi pamodāmies no tā, ka priekšējā stiklā ietriecās ūdens. No kurienes?? Izrādījās, ka viļņi tik lieli, ka laiku pa laikam pāršļācas pāri bortam un trāpa mašīnām. 

Bija doma kārtīgi aplūkot arī Vidzemes akmeņaino jūrmalu, bet... laikapstākļi nebija īpaši vilinoši, tā nu pie jūras piestājām tikai vienu reizi.

Mazs, bet ļoti jauks un iespaidiem bagāts ceļojums! Dažkārt nevajag braukt nekur tālu, vien pabāzt degunu tepat ap stūri!

2016. gada 6. septembris. Mazs izbrauciens Latvija - Igaunija. 3. diena. Kihnu sala


Apbrīnojamā kārtā nakts nebija nemaz tik auksta, kā es iepriekš biju baidījusies. Tiesa, rīta agrumā izlīst dzestrajā gaisā gan nebija īpaši viegli.
Igaunija, ceļā uz Pootsi
Aizbraucām uz Munalaiu ostu, bet izrādījās - par agru, jo biļetes sāks tirgot vien 30 minūtes pirms prāmja atiešanas. Nu nekas, izbaudījām skaistu saullēktu, ostas atmosfēru un prīmusā uzsildījām vakardienas sautējuma atlikušo daļu.
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam
Laiks ātri vien paskrēja, un arī mūsu prāmis beidzot ieradās. Mani pārsteidza etnogrāfiskie raksti, kas daiļoja prāmja sānus!
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam - prāmis uz Kihnu salu
Igaunija, Pootsi, Munalaiu sadam - prāmis uz Kihnu salu
Igaunija, prāmis uz Kihnu salu
Igaunija, prāmis uz Kihnu salu
Igaunija, prāmis uz Kihnu salu
Apmēram stundas brauciens pa jūru un - esi sveicināta, Kihnu sala! Izlēmām kā pašu pirmo aplūkot salas muzeju. Atkal maķenīt bija jāuzgaida, lai pēc tam varētu būt muzeja pirmie apmeklētāji. Šis muzejs patīkami pārsteidza ar savu mūsdienīgo iekārtojumu, kur seni apskates objekti mijās ar mūsdienu tehnoloģijām. Ļoti interesants muzejs!
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum
Igaunija, Kihnu, Kihnu Muuseum - paklājs bērnu rotaļām salas izskatā
Igaunija, Kihnu

Pēc tam devāmies uz jau internetā nolūkoto kempingu. Vispār jau mums abiem pie sirds daudz vairāk iet tā sauktais „wild camping”, kad slien savu telti, kur acis rāda, bet uz tik mazas salas varētu būt pagrūti nomaskēt telti no svešiem acu skatieniem, tāpēc bijām izlēmuši apmesties kempingā. Iepriekš ar šo kempingu biju sazinājusies, lai noskaidrotu cenas, viņi bija atbildējuši, bet, kad ieradāmies, kempingā neviena nebija, viss izskatījās gana pamests. Uz durvīm gan bija rakstīts, ka saimnieki ir kempinga teritorijā, ja viņi nav redzami, tad var zvanīt. Mārtiņš zvanīja, bet viņi neatbildēja. Atstājām šeit mašīnu un devāmies uz jūras pusi, lai ar kājām apstaigātu salu.

Gar krastu devāmies uz salas bāku. Laikam tieši šīs neskartās, mežonīgās pludmales ar kadiķiem, asām zālēm, lieliem akmeņiem, gulbjiem, vecām zvejnieku laivām un bez civilizācijas ir tas iemesls, kāpēc man tik ļoti, ļoti patīk Igaunijas salas. Mazliet tāda vientulīga sajūta, it kā bez tevis neviena cita šajā liedagā nebūtu. Tāds pirmatnējs skarbums.
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu

Vakarpusē atgriezāmies kempingā, bet nekas nebija mainījies, joprojām neviena nebija. Mārtiņš vairākas reizes zvanīja, bet nekādas atbildes. Nu nekas, braucām iekšā tur, kur paredzētas vietas teltīm, iekārtojāmies un sākām taisīt vakariņas. Ja kāds uzradīsies – samaksāsim, ja nē – jo labāk mums, he, he.

Paēdām vakariņas, bet saldajā ugunskurā cepām pastilas un tad skrējām skatīties saulrietu.
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu
Igaunija, Kihnu

Šovakar pūta pamatīgi vēji, telts locījās uz visām pusēm. Diez kā būs gulēt?