Šī gan bija viena čīkstoša nakts! Mūsu visu četru gultas pie katras mazākās
kustības krakšķēja un brakšķēja.
Eh, laikapstākļu dievi mums šodien joprojām nebija labvēlīgi - joprojām lija
un bija visnotaļ rudenīgi drēgns.
Šodien beidzot saimnieks bija notverams. No viņa noskaidrojām, ka pa ceļam
uz ciemu, kur apmetīsimies šovakar, varam aplūkot skaistu ūdenskritumu.
Vēl pirms pametām Yaremche gribējām aplūkot šeit esošo dabas muzeju, bet
izrādījās, ka tas ir vien kaut kāda meža māja. Diez kas noticis ar visiem šīs
pilsētas muzejiem??
Kādu gabalu līdz ūdenskritumam bija laba seguma ceļš, tiesa, praktiski
vienvietīgs. Tad bija koka būda, kur, protams, no mums iekasēja naudu par ceļa
turpināšanu. Tētis kasierei vaicāja, vai ar mūsu mašīnu ceļš būs izbraucams,
viņa mazliet palūrēja uz mašīnu un apstiprināja, ka jā, jā, būšot izbraucams.
Kādu gabaliņu labais ceļš turpinājās, bet tad pārvērtās grunts ceļā ar bedrēm.
Protams... Drīz vien platākā vietā mašīnu atstājām, tālāk ceļu turpinājām ar
kājām divatā ar mammu, bet tētis ar brāli palika mašīnā. Labi vien ir, ka ar mašīnu
tālāk tika izlemts nebraukt, jo ceļš bija vienkārši briesmīgs - bedrains, ar
lieliem akmeņiem un piedevām arī dubļains, jo nepārtraukti
lija.
Ceļš vijās kalnup cauri skaistam mežam, blakus visu laiku čaloja upīte. Ja
nebūtu lietus, tad šī būtu ļoti skaista pastaiga.
Pie ūdenskrituma secināju, ka man ir ideāli apavi - kamēr citi cilvēki
gaidīja rindā, lai uzkāptu uz aizdomīga paskata slideniem dēlīšiem, tiktu tuvāk
ūdenskritumam un to nofotografētu, tikmēr es ar savām gumijas sandelēm iebridu
aukstajā ūdenī, apgāju viņiem visiem riņķī, papriecājos par Gyk ūdenskritumu,
uztaisīju foto un kārtībā! Lietus dēļ kājas bija tā nosalušas, ka kalnu upes
ledainais ūdens nemaz nelikās auksts... Izrādījās, ka šis bija reģiona
augstākais ūdenskritums. Tā arī lietus nemitējās.
 |
| Ukraina, Gyk ūdenskritums |
 |
| Ukraina, Gyk ūdenskrituma apkārtne |
Pēc tam braucām uz Polyanitsa, kur par 20 EUR iekārtojāmies četrvietīgā eko
viesnīcas numurā. Lielisks numuriņš koka guļbūvē!
 |
| Ukraina, Polyanitsa, skats uz naktsmājām |
Beidzot lietus bija mitējies. Ar brāli devāmies pastaigā uz tuvējo kūrorta ciemu
Bukovel. Starp ciemiem ietves nebija, tāpēc nācās iet pa gana līkumainu ceļu,
kas nebija tā patīkamākā nodarbe, jo mašīnas dragāja garām visnotaļ lielā
ātrumā un ne visi pagriezieni bija pārskatāmi. Vietējie gan par to nesatraucās
un bieži vien pa ceļu pārvietojās divatā, ejot blakus viens otram, brīžiem ejot
pa ceļa vidu.
 |
| Ukraina, Polyanitsa |
 |
| Ukraina, Polyanitsa |
 |
| Ukraina, Polyanitsa |
 |
| Ukraina, ceļā no Polyanitsa uz Bukovel |
 |
| Ukraina, ceļā no Polyanitsa uz Bukovel |
 |
| Ukraina, ceļā no Polyanitsa uz Bukovel |
 |
| Ukraina, ceļā no Polyanitsa uz Bukovel |
 |
| Ukraina, ceļā no Polyanitsa uz Bukovel |
Bukovel bija visnotaļ smalks ciems ar dārga paskata viesnīcām. Kopējā
atmosfēra - Jūrmalai līdzīgs krievu bagātnieku kūrorts ar skaļu mūziku. Solītie
ezeri bija vien zivju dīķi. Tā kā nekā cita, ko darīt nebija, tad izlēmām
paslaistīties un ar pacēlāju uzvizināties vienā virsotnē. Biļete divām personām
maksāja mazāk nekā 6 EUR, kāpēc gan neizklaidēties? Parasti man visādi pacēlāji
šķiet baigā slinkošana, bet laiku pa laikam var atļauties. Šodien tāpat jau
biju nosalusi līdz kaulam, tāpēc garā pastaigā, lai uzkāptu virsotnē ar kājām,
īsti negribējās doties. Visbriesmīgākais šādiem pacēlājiem ir iekāpšanas un
izkāpšanas moments, kad tu nezini, kā tas īsti darāms, kā pagūt to izdarīt
laikā un kā kaut kur neaizķerties. Brālis braucot augšā smējās:
"Paskaties, cik briesmīgā kvalitātē Ukrainā ir ceļi, vai tu tiešām domā,
ka šis pacēlājs ir drošs?". Hmm... Vienā brīdī pacēlājs apstājās, tā nu
mēs vienkārši kaut kur pusceļā karājāmies gaisā nezinot, uz cik ilgu laiku. Par
laimi pēc neilga brīža kustība turpinājās. Izbaudījām skatu no augšas, kad sāka
palikt vēsi, braucām atpakaļ un mērojām ceļu uz viesnīcu. Apmēram pusceļā mums
uztaurēja mašīna, izrādās, ka arī vecāki bija izlēmuši izkustēties no
viesnīcas. Kopā ar viņiem vēlreiz aizbraucām līdz Bukovel, bet tad jau drīz
vien devāmies uz viesnīcu.
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, Bukovel |
 |
| Ukraina, ceļā no Bukovel uz Polyanitsa |
 |
| Ukraina, ceļā no Bukovel uz Polyanitsa - vai esi redzējis šādu tīģergovi? |
 |
| Ukraina, ceļā no Bukovel uz Polyanitsa - govju gani ceļa malā |
 |
| Ukraina, ceļā no Bukovel uz Polyanitsa - ļoti izplatīts transporta līdzeklis |
 |
| Ukraina, ceļā no Bukovel uz Polyanitsa |
Novēroju, ka šajā reģionā vietējie iedzīvotāji ir diezgan melnīgsnēji,
izskatās pat drīzāk pēc kādiem gruzīniem.
Ļoti interesanti, ka Ukrainā lielākā daļa pārtikas ir ļoti dabīga. Ja palasa
sastāvu, nemaz neatrast daudz lieku un kaitīgu vielu, turklāt uz lielākās daļas
produktu lieliem burtiem rakstīts "Bez ĢMO".
Viesnīcas restorānā noprovējām šī reģiona tradicionālos ēdienus. Ēdienos
daudz gaļas un kartupeļu, smagi ēdieni, bet principā līdzīgi latviešu virtuvei.
Pietrūka zaļumi. Numuriņā saldajā uzēdām kondensēto pienu, kas šeit ir lielā
cieņā un nopērkams dažādās variācijās un dažādos iepakojumos.
Uz nakti debesis sāka skaidroties, mākoņi sāka izklīst. Cerams, ka rīt laiks
būs gana labs, lai varam iekarot Karpatus.
No viesnīcas logs pavērās skaists skats uz miglā tītiem pauguriem...
 |
| Ukraina, Polyanitsa- skats pa naktsmāju logu |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru