Izgulējāmies un devāmies uz
Daugavgrīvas cietoksni, kur ar pieres lukturīšiem kārtīgi izložņājām visus kaktiņus.
Pelēkā diena cietoksnim piešķīra īpaši drūmu noskaņu.
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis (foto: Eric Allen) |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
|
Latvija, Rīga, Daugavgrīvas cietoksnis |
Atpakaļceļā izkāpām ārā no autobusa
netālu no Kalnciema kvartāla un čāpojām apmeklēt tirdziņu. Eric bija stāvā
sajūsmā par tirdziņu un tajā valdošo atmosfēru. Kā jau kārtīgs Rīma, viņš
nenoturējās nenopircis brangu porciju ēdiena. Tāpat viņš sev iegādājās arī
amerikāņiem neraksturīgu apģērba gabali – šalli, protams, ka ar latvju
rakstiem. Šalle adīta no merino vilnas, viņš smējās, ka tagad no "brrrr" kļuva par "bēēē". Vēl viņš nopirka pāris suvenīrus un skaistas bļodas sev un māsai. Kad
visu tirgu bijām krustu šķērsu izlīkumojuši, devāmies mājās. Interesanti - mums ienākot mājās, Ridža par Eric priecājās vairāk nekā par mani...
|
Latvija, Rīga, Kalnciema kvartāla tirdziņš |
|
Latvija, Rīga, Kalnciema kvartāla tirdziņš |
|
Latvija, Rīga, Kalnciema kvartāla tirdziņš |
|
Latvija, Rīga, Kalnciema kvartāla tirdziņš - Eric ar jauno šalli |
Tā kā mājās nokļuvām vien vēlā
pēcpusdienā, vecāki ar omi jau devās uz baznīcu (“reizi gadā notikums”, ko
nākas brīvprātīgā piespiedu kārtā apmeklēt), bet mums ar Eric bija jāgaida, kad no darba atgriezīsies
Oskars, lai varam turp doties kopā ar viņu. Par laimi viss pasākums baznīcā
pārāk ilgu laiku neaizņēma, turklāt Torņkalna baznīcas interjers ir gana
interesants, lai nodarbotos ar tā vērošanu. Griesti izskatās gluži kā otrādi
apvērsts kuģis. Nudien neparasts baznīcas interjers!
Pēc tam visi kopīgi aizbraucām uz
Jūrmalu, kur devāmies pastaigā gar jūru. Tālumā mirdzēja kuģu virtene kā tādas
spožas krelles. Eric teica, ka Ziemassvētkos nekad vēl nav bijis pie okeāna.
Kad bijām kārtīgi saelpojušies
svaigo gaisu, devāmies uz mājām, lai ieturētu pamatīgas svētku vakariņas, dziedātu dažādas Ziemassvētku dziesmas, spēlētu spēles un atpūstos. Eric mūs visus apdāvināja ar Vermontā ražotām zeķēm, bet omei tika Vermontā ražots kļavu sīrups. Interesanti, ka "Darn Tough" zeķēm ražotājs dod mūža garantiju - kad zeķes nodilušas, tās var sūtīt atpakaļ un bez maksas saņemt jaunu pāri! Taisni jābrīnās, ka mūsdienās kas tāds iespējams!
Eric priecājās, ka Latvijā Ziemassvētkos svarīgāks ir ēdiens, nevis dāvanas, turpretī ASV diemžēl ir otrādi, un viss grozās tikai par un ap dāvanām. Eric bija sajūsmā par plašo ēdienu klāstu un saņemtajām dāvanām, smējās, ka arī citos gados būs jābrauc Ziemassvētkus svinēt uz Latviju.
Vakarā Eric teica, ka visiem stāstīs, ka cilvēki Latvijā neguļ. Kad viņš iet gulēt, kāds vienmēr vēl ir nomodā, kad viņš ceļas, kāds jau ir pamodies pirms viņa...
|
Latvija, Rīga |
|
Latvija, Rīga |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru