Diemžēl ceļojuma pēdējā diena. Viens vienīgs mājupceļš. Brālis vēl gan
cerēja uz iepirkšanos Polijā, bet sakarā ar 15. augustu VISI veikali bija
ciet.
Pirms šī ceļojuma mazliet bažījos, ka Ukraina sagādās vilšanos un nespēs attaisnot
manas cerības pēc kā eksotiska un krasi atšķirīga no Eiropas. Sev par lielu
prieku man Ukraina patika un nemaz nelika vilties. Viss bija tieši tik
eksotiski un interesanti, kā es gaidīju! Tiem, kas lasa manu blogu, gribu likt
aiz auss, ka šis bija tikai mans personīgais ieskats Ukrainā. Katrs tajā
atradīs tieši to, ko meklē. Es fokusējos uz vēstures palieku pēdām un manā
skatījumā eksotisko. Varbūt šādi radīju iespaidu, ka Ukrainā eksistē tikai
žiguļi, valda nabadzība, viss ir vecs un noplucis. Nē, nē! Tur ir arī smalkas
automašīnas un Rietumeiropai raksturīgas ēkas. Bet tas mani šajā gadījumā
neinteresēja. Es meklēju Austrumeiropu un to arī atradu. Ukraina manā skatījumā
ir kontrastu zeme starp pagātni un moderno laikmetu. Tā ir zeme ar neiedomājami
patriotiskiem cilvēkiem, etnogrāfiskiem motīviem visapkārt, krāsainām koka
mājelēm, brīnumskaistiem izšuvumiem un tautiskajiem tērpiem, jaukiem cilvēkiem,
fantastisku dabu un, jā, briesmīgiem ceļiem. Labprāt vēl kādreiz atgrieztos
Ukrainā, lai paklejotu pa maziem ciematiņiem un Karpatu kalniem... Uz tikšanos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru