ceturtdiena, 2016. gada 28. jūlijs

2016. gada 28. jūlijs. Migla un rasa zirnekļa tīmekļos

Vakar vakarā no Zandas saņēmu sms: "Iedomājos, varbūt vēlies piebiedroties - rīt braucam uz saullēktu Ķemeru purvā?". Vai gan šādam piedāvājumam var atteikt? Protams, mazs slinkums jau uzmācās, kad sapratu, ka gulēt sanāks vien 3 stundas, jo izbraukšana jau 04:00 no rīta, bet - slinkum, ej projām!

Miglā tīts saullēkts. Tūkstošiem zirnekļa tīklu. Rasas lāses tīmekļos. Miers. Klusums. Daba.

Skaists rīta sākums. Izcils. 
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]
Latvija, Lielais Ķemeru tīrelis [foto: Zanda Ozoliņa]

svētdiena, 2016. gada 24. jūlijs

2016. gada 11. jūlijs. Ceļojums uz Franciju. 22. diena - ceļojuma beigas. Zvirbulis lidostā

Pamodos, kad no rīta lidostā sāka skanēt visi skaļruņi, bet līdz tam gan bija laba gulēšana. Sēdēju, sēdēju, līdz kaut kur netālu izdzirdēju putna čiepstēšanu. Ko? Zvirbulis lidostā? Ha, ha, ha!
Polija, Warsaw


Jau zinājām, ka Rīgā šodien tiek solīts negaiss. Cerējām, ka tas mūs neskars. Bet... Tuvojoties Rīgai, lidmašīnu mētāja ne pa jokam. Pieņemu, ka šādas mazās lidmašīnas tiek mētātas jo īpaši stipri. Laikam pirmo reizi sapratu, kāpēc lidmašīnās nepieciešams piesprādzēties... Mētāja gan uz augšu, gan uz leju. Arī iepriekš esmu lidojusi negaisa laikā, bet tik stipru lidmašīnas purināšanu gan vēl nebija nācies piedzīvot. 

Brālis, kurš mums atbrauca pakaļ uz lidostu, smējās, ka bija dzirdējis, ka sakarā ar negaisu izsludināts kāds tur brīdinājums un jau bija cerējis, ka varbūt uz lidostu viņam nemaz nebūs jābrauc, jo mūsu reisu pārvirzīs nogaidīšanai uz kādu citu vietu. Ha, ha, ha. Bet nē, veiksmīgi piezemējāmies par spīti visiem negaisiem.

Jāteic, ka no sākuma uz Polish Airlines LOT kompāniju skatījos ar aizdomām, tomēr pēc 4 lidojumiem, var teikt - laba kompānija! 

Šis bija LIELISKS ceļojums - apbrīnojami skaisti un daudzveidīgi kalni ar bagātīgu floru un faunu, satikti draugi, izbaudīti franču kultūras pasākumi, piedzīvojumi un brīvība. Krāšņs un spilgts ceļojums. Uzsākot ceļojumu mums bija iegādātas avio biļetes, zināms vienīgi tas, ka gribam nokļūt kalnos, apskatīt Vaunieres ciematu, apciemot Patricia un Felicitas un... tas arī viss. Pārējais ir veiksmīga apstākļu sakritība un spontāna ļaušanās notiekošajam. Ideāls ceļojumu "plānošanas" veids. Iesaku! 

Paldies arī manam foršajam ceļabiedram! 


2016. gada 10. jūlijs. Ceļojums uz Franciju. 21. diena. Šveice

Sakravājām mantas, atstājām Vaunieres dabūtos tūrisma paklājiņus kempingā (gan jau kādam noderēs) un devāmies ceļā. Apmēram pēc 20 minūšu gaidīšanas izdevās nostopēt pāri, kurš mūs aizveda līdz kādai pilsētai uz pašas Francijas - Šveices robežas. Uz robežas bija autobusa pietura, kur bija autobuss, kas kursē līdz Geneve centrālajai dzelzceļa stacijai. Tā kā jau iepriekš man gadījies būt Geneve, zināju, ka dzelzceļa stacija ir laba vieta, no kuras sākt pastaigu pa pilsētu. Nopirkām visizdevīgāko biļešu variantu - biļete 2 personām visai dienai par 9,10 EUR. Labi, ka automāts ņēma pretī arī eiro, jo Šveices valūta nevienam no mums abiem nebija.  

Mazliet pastaigājām pa centru, bet karstuma dēļ ātri vien devāmies uz lidostu.
Šveice, Geneve
Šveice, Geneve
Šveice, Geneve
Šveice, Geneve


Jāteic, ka no precīzo pulksteņu valsts Šveices gaidījām ļoti organizētu lidostu (ielidojot Geneve, kad savu ceļojumu tikai sākām, lidostā nepavadījām tik daudz laika, lai par to izveidotos kāds viedoklis), bet tagad varu teikt - vishaotiskākā un neizprotamākā lidosta, kādā jebkad esmu bijusi. Ne uz viena tablo nevarējām atrast, kuri vārti mums būs, lai varētu zināt, kur mums iziet drošības pārbaudi. Noskaidrojām to no viena darbinieka. Pēc tam ilgi, ilgi netika parādīta informācija, no kurienes izlidos mūsu lidmašīna, lai gan līdz šim mirklim nemaz tik daudz laika nebija palicis. Kas vēl jo vairāk pārsteidza - nekādas pasu kontroles. Saprotu, saprotu - Šengenas zona, bet mūsdienu terorisma laikmetā varētu vēlēties mazliet nopietnāku pieeju personu kontroles jautājumam. Protams, neba vienīgā lidosta, kurā netiek pārbaudītas pases. 

Šoreiz lidmašīnā viens no stjuartiem bija puisis. Man jau likās, ka viņš izskatās tāds jauns un nepieredzējis, tas pierādījās, kad, sniedzot Mārtiņam ūdens glāzi, pusi no ūdens viņš izlēja uz manis. Ha, ha, jautri. 

Ceļā no Geneve uz Warsaw


Nu ko, atkal jau Warsaw lidostā iekārtojāmies uz ērtu naktsguļu.