No rīta pamodāmies ar gaiļa dziesmu. Pēcāk gulēt traucēja daudzās mušas.
Izgājām uz balkoniņa, bet tur mūs sagaidīja neizturama svelme. Istabā gan bija
patīkami vēss, kā nekā mūra ēka. Pat negribējās nekur doties prom.
Termometrs saulē rādīja +52C. Ticams rādījums.
Bijām dienas pirmajā pusē plānojuši stopēt atpakaļ uz Vaunieres, bet kā
uzjautājām ieteikumus skaistākajiem kalnu maršrutiem, tā arī aizsēdējāmies un
aizpļāpājāmies. Tad jau Felicitas piedāvāja kopīgi pagatavot pusdienas (atkal
bija atbraukusi Laura ar puisi, viņi pa nakti bija palikuši teltī pie upes).
Ņamm, silts ēdiens!
 |
| Francija, Recoubeau - ar Felicitas |
Pēc tam Laura ar čali piedāvāja mūs aizvest uz Vaunieres, jo arī viņi devās
turp. Cik jauks notikumu pavērsiens. Jāteic, uz ko tādu arī bijām cerējuši, he,
he. Pa ceļam iebraucām Claps. Kaut kā vairs šī vieta man nelikās tik
iespaidīga, kā tad, kad to redzēju pirmo reizi. Interesanti, ka arī Laura bija
tādās pat domās.
 |
| Francija, Claps |
 |
| Francija, Claps |
 |
| Francija, Claps |
Mmm, mans mīļākais kalnu ceļš, kurš savieno Die un Lus la Croix Haute! Īpaši
iespaidīgi tas izskatās braucot otrā virzienā un kad ir rudenīgi zeltainiem
kokiem klāts.
Vakarā izstaigājām Vaunieres. Aizgājām uz siltumnīcu, tur satiku Athor -
spāņu brīvprātīgo, kurš ciemu ieradās aplūkot jau pagājušajā vasarā, tāpēc viņu
maķenīt pazīstu. Viņš teica, ka bija dzirdējis, ka esam ieradušies, bet vēl
nebija mūs redzējis. Ha, ha, joprojām turpinu būt nekolektīva.
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru