Pamodāmies, kad saulīte sāka sildīt telti, arī modinātājs jau drīz būtu
sācis zvanīt - plkst. 08:00, lai līdz plkst. 09:00 telti pagūtu novākt.
Krāmējot mantas uz attālas klints pamanījām mūsu vakardienas draugu - kalnu
kazu. Saulei spoži spīdot, devāmies ceļā.
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
Kas tad tur? Murkšķis!! Īsts Alpu murkšķis špacierē pie savas alas! Pa ceļam
redzējām vēl vairākus murkšķus.
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar - murkšķis! |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar - murkšķis! |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
Bija jāveic garš, garš augšupceļš, līdz sasniedzām namiņu, kas darbojas gan
kā hostelis, gan kā kafejnīca, gan kā ūdens uzpildes punkts. Tas arī bija šī pārgājiena augstākais punts - 2400 m.
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar - 2400 m |
Papiknikojām un devāmies tālāk. Ceļš veda lejup, bet... oho, kas par taku!!!
Viens nepareizs solis un... beigas klāt. Katru mirkli jāfokusējas tikai un
vienīgi uz nākamo soli, turklāt smagās somas līdzsvara sajūtai nebūt
nepalīdzēja. Labi, ka vismaz Vaunieres biju skraidījusi pa La Fontarasse, tas
mani vismaz maķenīt bija morāli sagatavojis šai takai, kam gan La Fontarasse ne
tuvu nestāv klāt. Daudzās vietās bija jākāpelē pa klintīm, cenšoties atrast
vietas, kur pieķerties ar rokām. Pa ceļam bija jāšķērso daudzas upes. Dažām
pāri veda aizdomīgas kvalitātes koka tiltiņi, dažas bija jāšķērso lēkājot pa
akmeņiem. Protams, foto iemūžināt šo taku nebija laika, tāpēc nobildēti vien
tās drošākie fragmenti.
Šķērsojot vienu upi, Mārtiņš paslīdēja uz slapjā akmens un ievēlās ar visu
somu upē, piezemējoties uz dibena. Labi, ka upe nebija dziļa un labi, ka viņš
izdomāja "nopeldēties ar drēbēm" tieši tajā vietā, jo citur būtu draudējis
pamatīgs kritiens lejup. Sapratu, ka sausām kājām netikšu pāri, tāpēc noāvu
apavus un upi šķērsoju basām kājām.
Tā jau man upju šķērsošana šķita visbaisākā lieta uz takas, bet pēc Mārtiņa
kritiena tas šķita vēl jo biedējošāks process. Protams, daudzās upes priecē no
aspekta, ka dzeramais ūdens mums visu laiku ir tuvumā, bet upju šķērsošana...
brrr...
Taka nepavisam neplānoja palikt mazāk bīstama. Šādās vietās apjaut, cik gan
šaura ir robeža starp dzīvību un nāvi, dzīvības trauslumu, bet tajā pat laikā
sajūties pa īstam DZĪVS. Pavisam skaidri saproti, ka cilvēks dabas varenuma
priekšā ir vien sīks puteklītis. Jāteic, ka šāda tipa takas Francijā ir diezgan
plaša parādība.
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Pievienot parakstuFrancija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
Ap plkst. 18:00 grūto kāpienu bijām pievarējuši, sasniedzām mežiņu un
varējām paēst vakariņas un kārtīgi izstaipīties. Mežs izskatījās pēc tādas kā
aitu apmetnes. Kalnos redzējām aitu baru. Pēc kāda brīža suņi sāka aitas dzīt
prom. Sabijāmies, ka tik nedzen uz šejieni un iesprukām teltī. Sastapties ar
aitu suņiem negribējās. Par laimi aitas netika dzītas šurp.
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
 |
| Francija, Parc National des Ecrins, Valle du Valgaudemar |
Jāteic, ka pēc šodienas takas pievarēšanas izjutu lielāku morālo nogurumu no
nemitīgās koncentrēšanās nekā fizisko nogurumu. Mentāli grūti tik ilgu laiku
fokusēties uz katru nākamo soli, turklāt brīžiem traucē arī apziņa par
potenciāli iespējamo kritienu kļūdas gadījumā. Un kritiens uz šīs takas
nenozīmētu vien lauztu roku...
Ja kāds nekad nebūtu bijis kalnos un šī būtu viņa pirmā kalnu taka, varu
derēt, ka tas cilvēks uz kalnu pusi vairs nekad, nekad neskatītos.
Lai gan brīdī, kad ej pa taku, ceri to pēc iespējas ātrāk veiksmīgi pievarēt,
bet... jau vēlāk pūtinot kājas saproti, ka kādreiz līdzīga taka jāatkārto.
Kāpēc? Nezinu, laikam tas, ka jūties tā pa īstam, pa īstam DZĪVS, motivē. Bet
to laikam nevar izskaidrot tiem, kas to nav mēģinājuši. Kaut kāds mistisks
azarts tajā visā ir paslēpts.
Traka diena, bet viss labs, kas labi beidzas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru