svētdiena, 2016. gada 17. jūlijs

2016. gada 27. jūnijs. Ceļojums uz Franciju. 8. diena. Kalnu kazas sastapšana

Pa nakti plosījās tik stiprs vējš, ka brīžiem šķita - mūs aiznesīs pa gaisu ar visu telti. Viens pūtiens bija tik stiprs, ka saulesbrilles, kas atradās telts plauktiņā, uzkrita man virsū! Kad izlīdām no telts, vējš nebija mitējies.

Devāmies prom uz Laura ieteikto Parc National des Ecrin ar cerībām, ka tur laikapstākļi būs mīlīgāki. 

Aizgājām līdz šosejai. No sākuma rādījām zīmi ar Gap. Mārtiņš smējās: "Re, kur brauc tas kravas furgons, kurš mūs veda aizvakar!". Es nenoticēju un viņam zīmi nerādīju, bet... kad auto brauca mums garām, šoferis pamāja - tas nudien bija tas pats čalis, kura mašīnā es sēdēju uz tabakas paliekām. Izskatās, ka viņš dzīvo šajā furgonā un vienkārši ceļo pa reģionu. Ai, tad jau nu gan vajadzēja viņam paradīt zīmi, varbūt mūs būtu paķēris.

Tā kā uz Gap zīmi neviens nereaģēja, tad nomainījām uz Veynes. Pēc ilgas cepināšanās saulē beidzot apstājās kāds pāris, izrādījās, ka viņi brauc ne vien līdz Veynes, bet pat līdz Gap. Skat, kā mums noveicās!! Abi labi runāja angliski, jo kādu brīdi strādājuši ASV. 

Gap kādā nelielā maiznīcā (tik forši, ka Francijā uz katra stūra ir maiznīcas!) papildinājām savus maizes krājumus un devāmies Grenoble virzienā. Ierosināju vienā stāvlaukumā jau sākt mēģināt stopēšanu, jo čāpot tālu un dikti līdz pilsētas beigām negribējās. Knapi paguvu parādīt zīmi, kā apstājās viena sieviete. Viņa nerunāja angliski, bet aizveda mūs diezgan garu gabalu līdz pat Saint Firmin - mazu ciematu kalnos, kas bija rakstīts uz mūsu stopēšanas zīmes. 
Francija, Saint Firmin

Mīlīgs ciematiņš. Tur sākām stopēt ar zīmi, kam mūs jāaizved līdz šī ceļa tālākajam punktam - viesnīcai, aiz kuras tālāk sākas dažādas kalnu takas. Diži daudz mašīnu tajā virzienā gan nebrauca. Pēkšņi piestāja viena ģimene - vecāki ar bēbi. Viņi sabīdīja savas mantas tā, lai arī mums sanāk vieta. Ooo, kāds līkumains un šaurs ceļš! 

Izkāpām ārā no auto, visapkārt pavērās graujoši skaisti skati ar sniegotām virsotnēm!! Jau šis taku sākuma punkts atrodas 1640 m augstumā!! 

Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar

Iepikniojām, izvēlējāmies maršrutu un devāmies kalnos. Tik ļoti, ļoti skaisti!!! Netālu redzami klinšaini kalni ar sniegotām virsotnēm un mākoņiem zemākā līmenī, mazliet tuvāk redzami klinšaini kalni ar zāli, bet visapkārt mums - neiedomājama ziedu daudzveidība un medaini salda smarža... Un nebeidzamās upītes ar ūdenskritumiem... Čivinoši putniņi... Taurenīši.. Paradīze!! Mīlu Alpu kalnu pļavas!!

Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar

Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar
Kad nonācām pļavām pilna plato, izlēmām apstāties, lai vēlāk šeit uzslietu telti. Jāpiemin, ka kempingošana parkā ir aizliegta, vismaz tāda zīme bija uzlikta taku sākumā. It kā bija arī zīme, kas mudināja domāt, ka no 19:00 līdz 09:00 kempingošana ir atļauta, bet ej nu sazin. Cerams, ka viss būs labi. Neba pirmā reize, kad ceļu telti tur, kur tas liegts. Visi pārējie cilvēki staigā ar mazām somām un vai nu atgriežas uz mašīnām vai arī paliek maksas mājiņās. 

Mmm, teltsvieta ar ūdenskrituma skaņām fonā un izcili skaistu ainavu...

Patīkami vēss gaiss.

Atpūtos, kad atskanēja dīvains spiedziens. Mārtiņš domāja, ka putns, es teicu, ka murkšķi taču arī spiedz! Apmetu skatu visriņķī. Tālumā uz klints pamanīju siluetu, kas varētu būt sēdošs murkšķis, taču nebiju par to droša. Kad sniedzos pakaļ kamerai, lai to pietuvinātu, siluets mainīja pozu un izzuda skatienam. Tad jau nudien tas bija murkšķis, nevis klintsbluķis. Mans pirmais Alpu murkšķis!! Tiesa, iztālēm, bet tomēr... Šis reģions ir slavens ar bagātīgu augu un dzīvnieku valsti.
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar

Gājām mazgāties uz ūdenskritumu. Pa ceļam pamanījām kalnu kazu, kas mūsu klātbūtni uztvēra visai mierīgi. Kaza paskatījās uz mums, pagāja tālāk, atkal paskatījās uz mums, tad aizskrēja savās darīšanās. Mēs tikmēr sastinguši stāvējām un baudījām skatu. Skaists mirklis. 

Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar - kalnu kaza
Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar - kalnu kaza

Ieraugot mežonīgo ūdens spēku, manas ilūzijas par stāvēšanu zem ūdenskrituma tika sagrautas, bet arī mazgāšanās kalnu upē absolūtā dabas ielenkumā nemaz nebija daudz sliktāka.

Francija, Parc National des Ecrins, valle du Valgaudemar

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru