 |
| Francija, Quigouret |
 |
| Francija, Quigouret |
 |
| Francija, Quigouret |
Devāmies uz Col de Vaunieres. Nekad nebiju šo maršrutu veikusi šādā
virzienā, vienmēr esmu gājusi pretējā virzienā. Pat nenojautu, cik īstenībā
visas nogāzes ir stāvas! Kad kāp augšup, to tik ļoti neizjūti, bet tagad,
kāpjot uz leju, to varēja just ļoti izteikti. Gājām lēni un piesardzīgi.
Pa gabalu redzējām zirgus. Šogad baram piepulcējies arī viens balts zirgs!
Mūs visu laiku pavadīja krāšņa puķu daudzveidība un reibinoša smarža! Mmm...
Pa gabalu redzējām zirgus. Šogad baram piepulcējies arī viens balts zirgs!
Mūs visu laiku pavadīja krāšņa puķu daudzveidība un reibinoša smarža! Mmm...
 |
| Francija, ceļā uz Boulc |
 |
| Francija, ceļā uz Boulc |
 |
| Francija, ceļā uz Boulc |
Pēc Col de Vaunieres sasniegšanas kāpām lejā uz kalna otru pusi. Kāds garš
gājiens lejup! Vienā brīdī pat sāku just Camino kājas sāpi.
Oi, oi, oi, cik nežēlīgi karsts!! Ūdens krājumi sāka strauji tuvoties beigām. Vienā ciemā ieraudzījām ūdens strūklaku, bet... tai piestiprināta šilte "Eau non potable", kas nozīmē "ūdens nav dzerams". Ak, kāda skāde. Līdz nākamajam ciemam vēl pamatīgs gabals ejams. Kopš viena pārgājiena zināju, ka šajā ciemā atrodas viesu māja. Iegāju tur uzjautāt, kur ciemā var dabūt dzeramo ūdeni. Vīrietis teica, ka tikko esam pagājuši garām strūklakai. Viņš iznāca uz ielas parādīt, kuru strūklaku domā. Tieši to pašu ar nedzeramo ūdeni. Es viņam teicu, ka tur taču skaidri un gaiši rakstīts, ka ūdens nav dzerams. Vīrietis apgalvoja, ka tās ir muļķības un ūdens īstenībā ir dzerams, viņi paši arī to lieto. Uzticējāmies vietējam, cerot, ka viņš labāk zina, vai ciema ūdens ir vai nav dzerams, un piepildījām savas pudeles. Ņamm, vēss ūdentiņš šajā cepešpannā.
Oi, oi, oi, cik nežēlīgi karsts!! Ūdens krājumi sāka strauji tuvoties beigām. Vienā ciemā ieraudzījām ūdens strūklaku, bet... tai piestiprināta šilte "Eau non potable", kas nozīmē "ūdens nav dzerams". Ak, kāda skāde. Līdz nākamajam ciemam vēl pamatīgs gabals ejams. Kopš viena pārgājiena zināju, ka šajā ciemā atrodas viesu māja. Iegāju tur uzjautāt, kur ciemā var dabūt dzeramo ūdeni. Vīrietis teica, ka tikko esam pagājuši garām strūklakai. Viņš iznāca uz ielas parādīt, kuru strūklaku domā. Tieši to pašu ar nedzeramo ūdeni. Es viņam teicu, ka tur taču skaidri un gaiši rakstīts, ka ūdens nav dzerams. Vīrietis apgalvoja, ka tās ir muļķības un ūdens īstenībā ir dzerams, viņi paši arī to lieto. Uzticējāmies vietējam, cerot, ka viņš labāk zina, vai ciema ūdens ir vai nav dzerams, un piepildījām savas pudeles. Ņamm, vēss ūdentiņš šajā cepešpannā.
 |
| Francija, Bonneval, ceļā uz Boulc |
 |
| Francija, ceļā uz Boulc |
Svelme turpinājās.
Nonācām Boulc ciematā, kur arhitektūra izskatījās pēc kārtīgiem Francijas dienvidiem.
Atkal jau bija pienācis laiks papildināt ūdens krājumus. Uzgājām strūklaku, kur nebija rakstīts, vai ūdens dzerams vai nedzerams. Blakus strūklakai bija plastmasas glāzīte. Uztvērām to kā zīmi, ka ūdens ir dzerams, un papildinājām pudeles.
Pagājām pa citu taku, līdz pie upītes atradām vietu teltij. Telts sanāca ceļa malā, bet tas nebija gluži ceļš, vien tāda kā kabata lielajam ceļam bez īpaši redzama pielietojuma - kāpēc gan lai kāds brauktu pāri upītei, ja var turpināt braukt pa normālo ceļu, tāpēc bijām 100% droši, ka neviena mašīna mūs šeit netraucēs.
Bija tikai ap plkst. 16:00, bet briesmīgās svelmes dēļ bijām nežēlīgi pārguruši un nespējām turpināt ceļu. Šitāds karstums latviešu ķermeņiem ir par traku! Kārtīgi izstaipīju visus muskuļus - mans ikvakara rituāls.
Pēc tam ķērāmies pie tā, ko neizdarījām vakar - sēžot upītes krastā gandrīz līdz aizsmakumam izdziedājām lērumu Līgo dziesmu. Labāk vēlāk, nekā nekad, vai ne? LĪGO, LĪGO!!!
Lai gan jau vakars, joprojām bija karsts. Ha, ha, šitāda atpūta ceļa malā uz paklājiņiem šķita mazliet bomzīga. To pašu laikam var teikt arī par mazgāšanos upē ceļa malā. He, he.
Nonācām Boulc ciematā, kur arhitektūra izskatījās pēc kārtīgiem Francijas dienvidiem.
Atkal jau bija pienācis laiks papildināt ūdens krājumus. Uzgājām strūklaku, kur nebija rakstīts, vai ūdens dzerams vai nedzerams. Blakus strūklakai bija plastmasas glāzīte. Uztvērām to kā zīmi, ka ūdens ir dzerams, un papildinājām pudeles.
Pagājām pa citu taku, līdz pie upītes atradām vietu teltij. Telts sanāca ceļa malā, bet tas nebija gluži ceļš, vien tāda kā kabata lielajam ceļam bez īpaši redzama pielietojuma - kāpēc gan lai kāds brauktu pāri upītei, ja var turpināt braukt pa normālo ceļu, tāpēc bijām 100% droši, ka neviena mašīna mūs šeit netraucēs.
Bija tikai ap plkst. 16:00, bet briesmīgās svelmes dēļ bijām nežēlīgi pārguruši un nespējām turpināt ceļu. Šitāds karstums latviešu ķermeņiem ir par traku! Kārtīgi izstaipīju visus muskuļus - mans ikvakara rituāls.
Pēc tam ķērāmies pie tā, ko neizdarījām vakar - sēžot upītes krastā gandrīz līdz aizsmakumam izdziedājām lērumu Līgo dziesmu. Labāk vēlāk, nekā nekad, vai ne? LĪGO, LĪGO!!!
Lai gan jau vakars, joprojām bija karsts. Ha, ha, šitāda atpūta ceļa malā uz paklājiņiem šķita mazliet bomzīga. To pašu laikam var teikt arī par mazgāšanos upē ceļa malā. He, he.
 |
| Francija, atpūtas un vingrošanas placītis netālu no Boulc |
 |
| Francija, teltsvieta netālu no Boulc |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru