|
Francija, ceļā uz Chateau Queyras - lavandas, Francijas smarža! |
No rīta gana ātri izdevās nostopēt vienu pāri, kurš mūs aizveda līdz
galamērķim. Pa ceļam varējām vērot skaistas aizas. Nokļuvuši ciematā, nopirkām
dažas pastkartes (jāuzteic bodīte par nudien skaistiem un lētiem pastkaršu
dizainiem, ļoti reta kombinācija) un sekojām norādei uz info centru, lai tur
noskaidrotu, kuru no kalnu takām viņi mums iesaka. Kad sasniedzām nākamo norādi
uz info centru, tā bija aizlipināta ciet, kas lika secināt - info centrs
patlaban šajā ciemā neeksistē. Neatlika nekas cits, kā uz labu laimi maršrutu
kartē izvēlēties pašiem.
Ciemā vērojama Francijai diezgan netipiska arhitektūra - mūra ēkas ar bagātīgiem kokgriezumiem.
|
Francija, Chateau Queyras |
|
Francija, Chateau Queyras |
Jāpiemin, ka Parc Naturel Regional du Queyras ir ļoti neparasts logo. Tieši šādu saulīti tik bieži var redzēt uz latviešu koklēm un vērpjamo ratiņu sprēslīcām. Interesanti.
|
Francija, Chateau Queyras |
|
Francija, Chateau Queyras |
Gana stāvs augšupceļš. Sākumā taka vijās cauri mežam. Nejauki, ka vienu koku
sugu gluži kā sērga bija apsēduši tārpi, kuri karājas tādos kā zirnekļu tīklos.
Pretīgi. Beigās paši bijām ar viņiem aplipuši.
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Vairākas reizes mūsu ceļu aizšķērsoja govju ganāmpulki. Re, beidzot aitas
nomainījušas govis! Mūūū!!
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Kad stāvā kāpiena dēļ bijām krietni patukšojuši ciemā atjaunotos ūdens
krājumus, ūdeni uzpildījām blakus tekošajā upītē, kas savā ziņā atgādināja Pededzi.
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Kaut kad vēlāk sasniedzām skaistu pļaviņu, kur pavērās skats uz klinšainiem
kalniem. Plašā pļava bija īsta murkšķu paradīze. Nebija ilgi jāgaida, līdz
ieraudzījām pirmo zvēru.
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Ceļš joprojām turpināja vest augšup, atklājot arvien skaistākus skatus.
Apbrīnojami, cik vienas dienas ietvaros krasi var mainīties kalnu ainavas!
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Uhh, nebeidzamā puķu daudzveidība!!
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Sasniedzām Le Col Fromage, bet vieta bija pārāk vējaina, lai slietu telti,
tāpēc par spīti nogurumam turpinājām ceļu. Tieši, kad sāku just, ka garīgā
noguruma dēļ šādas takas iešana sāk palikt pārāk bīstama, uzradās lieliska
teltsvieta - vienīgais līdzenais izvirzījums visādi citādi slīpajā nogāzē.
Izcila kempinga vieta. Noteikti viena no ekskluzīvākajām teltsvietām, kāda man
jebkad bijusi. Gluži kā tāds privātais pagalms.
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Absolūts miers. Sēdēju nekustīgi un sajutos kā daļa no dabas. Kā klints. Lai
skudras tekalē pāri, lai mušas spindz riņķī, es tikai sēžu un jūtu sevī milzīgu,
pārpasaulīgu mieru. Laikam nenāktu par skādi no kalniem pamācīties mieru. Vienkārši
būt. Šeit un tagad. Skaists mirklis.
Naktī Mārtiņš piecēlās uzbildēt izgaismotas telts un zvaigžņu bildi, es
paliku siltajā guļammaisā, jo negribēju līst laukā āra dzestrumā.
|
Francija, Parc Naturel Regional du Queyras |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru