svētdiena, 2015. gada 1. novembris

2015. gada 26. oktobris. Polija, Warsaw

Devāmies kopīgi iepazīt vecpilsētu, jo Sylwia šeit pavadījusi vien pāris nedēļas, un viss ir jauns arī viņai. Kopš pēdējās reizes, kad biju Warsaw, man bija saglabājies iespaids, ka šīs pilsētas „vēsturiskā” daļa (pēc kara pilnībā uzbūvēta par jaunu) ir ļoti skaista. Baidījos, ka pēc tik daudz redzētām pilsētām un vietām, Warsaw vecpilsēta man vairs neliksies nekas īpašs. Bet nē, guvu apstiprinājumu, ka Warsaw vecpilsēta nudien ir ļoti, ļoti skaista. Nebiju vīlusies.
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw - policisti uz zirgiem!!
Polija, Warsaw
Pamanījām vienu tūristu grupiņu, kuras centrā stāvēja varen atraktīvs gids ar plakātu „Free guide tours”. Hmm, nevarējām saprast, vai nudien tas nozīmē, ka šī ir bezmaksas ekskursija vai arī tas ir tikai nosaukums tūrisma firmai. Lai kā nu tur bija, uz kādu laiku pievienojāmies viņiem un uzzinājām visādas interesantas lietas.

Klīstot pa vecpilsētu pamanīju ielu mūziķi, kurš sev blakus bija nolicis plakātu „Just give me a smile!”.

Kad satumsa, devāmies uz vienu augstceltni (kaut kas ļoti, ļoti līdzīgs mūsu Zinātņu akadēmijai), lai vērotu naksnīgo Warsaw no augšas.
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Polija, Warsaw
Pēc tam devāmies uz kojām, paēdām vakariņas, es parādīju Sylwia bildes no ceļojumiem un uzstrinkšķināju viņai kokli. Tā kā man istabiņā bija uzradušās divas istabas biedrenes, izgāju spēlēt kokli un dziedāt koridorā, kur bija fantastiska akustika. Bet nepagāja ilgs laiks, kad uzradās saniknots komandants un teica, ka šitik vēlu (bija ap plkst. 22:00) te nav nekāda spēlēšana! Ko padarīsi...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru