Pa Latvijas ceļiem līdzvērtīgas kvalitātes šoseju aizripinājāmies līdz
Morshyn, kas izslavēta ar saviem dabīgajiem minerālūdeņiem un sanatorijām.
Pirmais, kas pilsētā pārsteidza - tantiņas, kas ielu malās tirgoja plastmasas
pudelēs sapildītu pienu. Nākošais uzmanību piesaistīja mežonīgais ekskursiju
piedāvājumu apjoms. Vispār jāsaka, ka katrs pelna, kā māk – vietām varēja
atrast piedāvājumu par 2 grivnām uzkāpt uz parastiem istabas svariem un
nosvērties!
Izstaigājām galveno ielu, ielūkojāmies šādās tādās bodītēs, pastā beidzot
tiku pie pastmarkām, pastaigājāmies pa sanatorijas parku, bet tad izdarījām arī
pašu svarīgāko - nogaršojām minerālūdeni.
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
 |
| Ukraina, Morshyn |
Visu laiku lūkojāmies pēc tūrisma informācijas centra, lai noskaidrotu, kā
atrast nākamo iecerēto apskates objektu - Dovbush klintis, bet nekur neredzējām
norādes. Pamanīju kultūras namu, teicu mammai, ka varam ielūkoties tur. Info
centru neatradām, toties atradām bibliotēku. Bibliotekāre mums pastāstīja, ka
šajā pilsētā info centra nemaz nav. Nu kā tā var būt?? Kad prasījām, kā atrast
klintis, viņa teica, lai ņemam kādu ekskursiju. Teicām, ka paši gribam, nevajag
mums nekādu ekskursiju. Tad viņa teica, lai ņemam taksometru. Teicām, ka gribam
PAŠI ar SAVU auto, lai pastāsta, kā tur aizbraukt!! Beigu galā viņa palika
visnotaļ laipna un no saviem krājumiem izvilka karti un parādīja. Paldies!
Ak, cik tas ir šausmīgi, ka visi, pat bibliotekāri atbalsta vietējo
ekskursiju biznesu un nemaz negrib tik vienkārši atklāt, kā pašam kaut kur
nokļūt...
Interesanti, ka šajā pilsētā visi labi saprotu krieviski, bet runā tikai
ukrainiski. Puslīdz saprast var.
Ar mašīnu piebraucām tuvāk minerālūdens ieguves vietai un piepildījām lielos
bunduļus.
Kādā pilsētā pa ceļam piestājām vienam onkulim uzjautāt, vai pareizi braucam
uz klintīm. Šis bija baigi laipnais, visu laiku runājot tētim ķērās pie pleca
un apstiprināja, ka braucam pareizi, priecājās, ka esam no Latvijas.
Drīz vien sākās ļoti, ļoti bedrains asfalta ceļš. Katrs brauc, kā grib, pa
kuru pusi grib - pa labo, pa kreiso, pa vidu, pa nomali. Ceļa noteikumus nosaka
bedres.
 |
| Ukraina, ceļā no Morshyn uz Dovbush klintīm - BEDRES |
 |
| Ukraina, ceļā no Morshyn uz Dovbush klintīm - BEDRES |
Braucot cauri ciemam pamanījām, ka viņi veido ļoti dīvainas sienas gubas -
šauri siena krāvumi uz eglēm, kuros krauj pat zaļu sienu. Šādā veidā tas droši
vien ļoti ātri izžūst.
 |
| Ukraina, ceļā no Morshyn uz Dovbush klintīm |
Aizbraucām līdz punktam, kur palikuši 4 km līdz klinšu apskates taku
sākumam. Onkulis uzreiz klāt un piedāvā apskates ekskursiju. Knapi tikām vaļā.
Pēc pāris metriem nosacītā sarga būdā cits vīrietis prasīja maksāt par
braukšanu tālāk. Tur sekoja grants ceļš ar briesmīgām bedrēm. Vidējais
braukšanas ātrums ap 9 km/h. Baigie akmeņi. Vienā vietā atstājām auto un sākām
iet ar kājām. Pretī brauca "Toyota Auris", tētis uzrunāja šoferi un
prasīja, kāds bijis ceļš. Teica, ka apmēram līdzīgs, bet ir izbraucams. Tētis
gāja atpakaļ uz mašīnu un pa ceļam savāca arī mūs. Laikam tas tomēr nebija tas
labākais lēmums, jo vienā brīdī kaut kur iesprūdām tā, ka no riepas sāka kūpēt
melni dūmi un smirdēt pēc deguma!! Izlecām laukā, izrādījās, ka pie vainas paliels
akmens, uz kura riepa bija uzsprūdusi. Kaut kā mašīnu nodabūjām nost un
turpinājām ceļu. Reāli šitādam ceļam vajadzētu džipu. Mašīnu drīz vien atstājām
ceļa malā un tālāk gājām kājām. Diez ko daudz nobraukuši nebijām.
Galapunktā n-tie cilvēki uzbāzās prasot, vai negribam ekskursiju / izjādi /
foto ar zirgu. NĒ, paldies!!! Prasīja tik bieži, ka nudien jau piegriezās. Sāku
viņiem atbildēt latviski. A šie savā starpā: "Viņa nesaprot." Kā tad,
paši jūs nekā nesaprotat!! Par laimi šitie uzbāzīgie tipi bija tikai pašā
sākumpunktā, pēc tam vairs viņi netraucēja un varējām brīvi klaiņot pa
klintīm.
Žēl, ka nebija marķētas takas, lai varētu izsekot visām skaistākajām klintīm,
katrs klīda, kur gribēja. No sākuma ar Oskaru uzkāpām kaut kur augšā, bet
sapratām, ka tālāk netiksim. Tad sākām sekot vienai grupai ar gidu, bet
nojautām, ka drīz iznāksim tur, no kurienes bijām jau atnākuši, tāpēc
atdalījāmies no viņiem un turpinājām klaiņot pa mežu. Varenas un skaistas
klintis, mežonīga daba, iespaidīgi! Kas līdzīgs gan redzēts jau Čehijā un
Vācijā, bet nekas, dabas spēks pārsteidz katru reizi no jauna... Skaisti!!
Kādā brīdī netīšām iztraucējām vienu kailfoto sesiju, ups...
Šur tur uzkāpjot uz klintīm pavērās skats uz.... kalniem!!
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
Pa to pašu briesmīgo ceļu kratījāmies atpakaļ, pa ceļam piestājām pie neliela,
bet skaista ūdenskrituma.
 |
| Ukraina, Dovbush klintis |
 |
| Ukraina, ceļā no Dovbush klintīm - BEDRES |
Pēc visu briesmīgo ceļu pievarēšanas beidzot nonācām uz šosejas, bet pat tur
brīžiem gadījās pa kādai pēkšņai bedrei.
Braucot novērojām, ka pārsvarā pat pie "biezām" mājām stāv vecie
žiguļi. Nu jā, pa šiem ceļiem smalkus auto jau nav vērts lauzt...
Naktsmājas - kāds superlēts motelis, kur par istabiņu 4 personām ar cenā
iekļautām brokastīm samaksājām vien ap 8 EUR!!! Un nevarētu teikt, ka istaba
būtu briesmīga. Absolūti normāla.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru