Kārtīgi izgulējāmies, tad cēlāmies augšā, pagalma vidū rindas kārtībā
nomazgājāmies, bet tad steidzu sabildēt ukrainiskās iekštelpas, kamēr neviens
nemana.
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
Gan šeit, gan arī vakar Lukiv bija ļoti dīvaina augstuma tualetes sēžamais - apsēsties stipri par zemu, bet kāpt virsū ar kājām tā kā bišķi par augstu, turklāt bija bail ielūzt. Tā arī netikām skaidrībā, kāds ir pareizais pielietojuma veids, bet katrs lietojām pa savam.
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
Pēc tam tikām pie kārtīgām brokastīm-pusdienām gan ar zupu, gan kotletēm,
gan kartupeļiem. Principā ēdieni tādi pat līdzīgi un smagnēji kā pie mums
Latvijā.
Neminēju, ka šeit viņi dzīvo divās mājās - ķieģeļu māja ir vairāk kā
dzīvojamā ēka, bet jaunā koka ēka kalpo par virtuvi. Izrādās, ka Gaļinas un Grigorija dēlam
Sergejam kādu laiku tika maksāts nevis naudā, bet dēļos - tā arī tika uzbūvēta jaunā
koka ēka.
Ar Oskaru izmetām loku pa Kukuriky - lai iepazītu vietējo arhitektūru. Man
tik ļoti patīk šīs koši krāsotās koka mājeles! Apkārtne smilšaina tā kā tāda
jūrmala. Viss kluss un mierīgs.
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
Visas ciema govis gana viens gans. Uz plkst. 12:00 govs pati (!!) atnāk
mājās, pa visnotaļ šaurām durtiņām tiek kūtī un tur ēnā atpūšas līdz 15:00, kad
atkal dodas prom. Cik gudra govs!
 |
| Ukraina, Kukuriky - aiz šīm durvīm dzīvo govs!! |
 |
| Ukraina, Kukuriky - Grigorijs |
 |
| Ukraina, Kukuriky - Gaļina |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
 |
| Ukraina, Kukuriky |
Mazliet vēlāk atkal atbrauca Ludmila, Vasīlijs, Roma, kopīgi aizgājām uz tuvējiem kapiem, kur
apglabāta tētim pazīstama "radiniece". Ieejot kapos ukraiņi pārkrustās,
tad pieiet pie sava radinieka pieminekļa un uz bildes nobučo (!!). Šāda
pieminekļu bučošana man likās vairāk nekā spocīga. Visiem pieminekļiem bez
izņēmuma virsū ir vai nu fotogrāfijas vai iegravētas bildītes. Aiz katra pieminekļa
- zils krusts, bet ap krustu apsietas dažādas krāsainas lentītes. Daži pieminekļi
greznoti ar ļoti košām tradicionālu rakstu mozaīkām. Ļoti neparasta izskata
kapi, tādi nekur nav redzēti. Vecais onkulis Grigorijs smējās, ka viss krāsots zilā krāsā,
jo tā esot vislētākā no krāsām. Par lentītēm teica, ka tām īpašas nozīmes nav,
tās esot dekorācija, gluži tāpat kā mākslīgie ziedi. Dīvaini, ka pat nesen
glabātajiem kapiem virsū sakrauti plastmasas ziedu vainagi.
 |
| Ukraina, Kukuriky |
Teicām, ka šodien baigi karsta diena. Viņi teica: "Jā, pēdējās dienas
ir karstas. Iepriekš gan bija visai vēss, ap +25 līdz + 30 grādiem." Tas
skaitās vēss???
Viņi centās mūs pierunāt palikt ilgāk, bet diemžēl mums bija visai
ierobežots laika grafiks, tā nu pēc jaukās ciemošanās sekoja skumīgas
atvadas...
Forši, ka mūsu "radinieki" dzīvoja tieši laukos, ļaujot iepazīt šo
Ukrainas daļu, jo citādāk ceļojot mazā lauku miestiņā diez vai nokļūtu.
Vēlreiz aizbraucām pie jaunajiem uz Lukiv, kur tikām pie pašu audzēta truša
ceptiem gabaliņiem un citiem gardumiem ceļam. Viņi mūs pavadīja līdz ezeram,
kur paši palika atpūsties, bet mēs turpinājām ceļu.
Liela daļu lauku ir neapstrādāti, bet tie, kas ir apstrādāti, caurmērā
apaudzēti ar kukurūzu vai saulespuķēm.
Uz ceļiem ļoti, ļoti daudz žiguļu, bet tie vismaz piemēroti visām bedrēm un
bruģētajiem fragmentiem. Tāpat apdzīvotās vietās redzams ļoti daudz zirgu
pajūgu.
Visās malās redzama zili dzeltenā krāsas kombinācija - uz ceļa stabiņiem,
autobusa pieturās, utt. Arī dažādi saukļi "Lai dzīvo Ukraina" un
tamlīdzīgi. Patriotisms zeļ un plaukst.
Runājot par šodienas ceļa kvalitāti, minēšanas vērts šķiet šis citāts.
Mamma: "Kā tev patīk šis ceļš?"
Tētis: "Labāk nekā vakardienas. Vietām pat varu braukt ar ātrumu 70
km/h!"
Jāpiebilst, ka saruna notika par šosejas kvalitāti... Periodiski ceļš šķiet
tīri labs, tad pēkšņi uzrodas lielas bedres vai valnīši, spēj tik bremzēt.
Brīžiem braucām pa tādu kā bļodu - apmale izbraukājusies tik augsta, ka pat
gribēdams nevarētu nobraukt nost. Vietējie pie saviem ceļiem pieraduši, un mūs
apdzina gan žiguļi, gan smagās auto... Nevarētu teikt, ka mums ir baigi zemā
mašīna, bet šiem ceļiem ar visām bedrēm, rievām, vaļņiem, gropēm tā tomēr bija
par zemu, lai varētu braukt tik bezbēdīgi kā vietējie.
Pat lielākās pilsētās pa ielām pastaigājas vistas un govis.
Vietām manāmi bezgalīgi plaši kviešu lauki, gluži kā tāds tuksnesis, kas
iestiepjas tālēs zilajās.
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
 |
| Ukraina, ceļā no Kukuriky uz Lviv |
Vakarā iebraucām Lviv, kur mums bija vesels dzīvoklis par apmēram 20 EUR. Tētis
negribēja auto ar ārzemju numuru vienkārši atstāt uz ielas, arī mūsu
"radi" bija teikuši, ka pilsētā pa nakti atstāt auto uz ielas varētu
būt bīstami. No dzīvokļa atslēgu devējas uzzinājām, ka netālu ir maksas
autostāvvieta. Aizbraucām līdz tai, bet izrādījās, ka tas ir laukums, kurš
norobežots ar šlagbaumu, bet bez sarga. Baigā jau nu jēga. Netālu tētis
ieraudzīja policijas auto, gribēja uzjautāt viņiem, vai viņi nezina kādu
apsargātu stāvlaukumu, bet mašīnā neviena nebija. Gaidīja, gaidīja, bet tā arī
policistus nesagaidīja. Apjautājās tuvumā esošajiem kafejnīcas puišiem. Viņi
teica, ka stāvlaukumā ar šlagbaumu ir novērošanas kameras un tas ir drošs, bet
principā nekas slikts nenotiks arī tad, ja auto vienkārši atstāsim ielas malā.
Tad nu tika izlemts braukt atpakaļ un auto atstāt pie mājas. Ielas Lviv ir
visnotaļ haotiskas, arī braucēji tādi paši, tāpēc sekojot navigatora norādei
"iebrauciet aplī" kā nu tas gadījās, kā ne, bet par apli tika uztverta
iela, kas nepavisam nebija aplis, un jau pēc mirkļa tieši mums pretī drāzās
viens taksometrs - bijām iebraukuši vienvirziena ielā pretēji kustības virzienam.
Ups!! Bet viss labs, kas labi beidzas.
Īstenībā pirmais iespaids par Lviv - parasta Eiropas pilsēta ar visiem
"Reserved", "Zara" un tamlīdzīgiem veikaliem, vienīgi visas
ielu izkārtnes rakstītas kirilicā, bet visādi citādi viss ļoti
eiropeiski. Tad jau redzēs, ko rādīs rītdiena.
Tāds troksnis salīdzinot ar pagājušo nakti...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru