Agri, agri no rīta cēlāmies un devāmies uz pieturu. Oi, cik pārpildīts
autobuss un cik lēna satiksme, jo šorīt uz ceļa parādījusies Latvijā
"visnegaidītākā parādība" - sniegs. No sākuma likās, ka ar tādiem
gliemeža tempiem nemaz nepaspēsim nokļūt laikā uz autoostu, bet viss beidzās
labi. Vairāk nekā 3 stundas pavadījām autobusā, lai sasniegtu šodienas
galamērķi - Kuldīgu.
Kuldīgā ne miņas no sniega, bet debesis caurcaurēm pelēkas. Bet tas
netraucēja baudīt pilsētas mierīgo noskaņu, veco māju un bruģēto ieliņu
burvību.
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
Beidzot Eric klātienē ieraudzīja sev jau sen zināmo vārdu "pasts",
nevarēja iztikt arī bez šī brīža iemūžināšanas.
|
Latvija, Kuldīga |
Kas tā par Kuldīgas apskati, ja netiek apciemots tilts! Kuldīgas tilta
attēlu Eric jau pats bija kaut kad uzgājis un teica, ka to noteikti gribēs
redzēt. Tilts viņam nudien patika! Izmetām loku gar upi un devāmies atpakaļ uz
vecpilsētu.
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
Aizgājām uz Kuldīgas muzeju, kurš pārsteidza ar ļoti skaisto telpu
iekārtojumu.
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
Abus lēnā garā sāka piemeklēt izsalkums, man radās ideja, ka mēs varētu
uzkāpt baznīcas zvanu tornī, no tā aplūkot skatu uz pilsētu, bet pēc tam stāvu
zemāk uz ķeblīšiem ieturēt pikniku ar līdzpaņemto pārtiku. Eric šī ideja
patika. Aizgājām līdz baznīcai, bet, ak, tu neraža, durvis ciet! Nekur arī
nebija redzama zīme ar baznīcas darba laiku. Ierosināju aiziet uz info centru
un tur noskaidrot, kas par lietu. Info centrā uzzinājām, ka baznīca regulāri
atvērta ir tikai vasaras sezonā, bet ziemā tā atvērta vien periodiski bez
konkrēta darba laika, taču ir viens telefona numurs, uz kuru varam zvanīt un
mēģināt ko sarunāt. Piezvanīju uz numuru, atbildēja sieviete, kura teica, ka
baznīcas tornī gan tagad būs dikti vējains, ja tas mūs nebiedē, varam doties uz
baznīcu un kāds mums atvērs durvis. Aizčāpojām līdz baznīcai, kur vecs onkulis
tieši slēdza vaļā durvis. Noziedojām nepieciešamo summu un priecīgi kāpām
augšā. Uzkāpām līdz pašai augšai, izbaudījām skatu uz pilsētu, bet tad kāpām
stāvu zemāk, kur bija krēsli. No somas izvilku ārā piknika ēdamlietas, gandrīz
sākām ēst, kad šķita, ka dzirdam soļus. Nodomājām, ka onkulis kāpj augšā. Eric
aši sabāza ēdamlietas atpakaļ somā. Bet tad es attapos, ka tie taču nemaz nav
soļi! Mūs bija sabiedējis vien zvanu darbinošais mehānisms, kas atradās zem
mums. Ha, ha, ha! Ieklausoties nudien sapratām, ka tie nav nekādi soļi -
klaudzoņa ar regulārām pauzēm. Nopriecājāmies, izņēmām pārtiku no somas un
sākām ieturēt pusdienas. Tuvojās pulksten 15:00, teicu Eric, lai nebaidās, ka
zvana skaņas nebūs skaļas, bet viņš man īsti neticēja, sakot, ka mūsu izpratne
par skaļumu ir dažāda. Notirkšķēja zvana palaišanas mehānisms un amerikānis bezmaz palēcās gaisā, bet tad smiedamies secināja, ka šī mehānisma palaišanas
skaņa bija daudz biedējošāka nekā pats zvans, kurš tiešām nebija nemaz tik
skaļš. Ha, nu es taču teicu!
|
Latvija, Kuldīga (foto: Eric Allen) |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
Iestiprinājušies devāmies laukā no baznīcas. Mums tāda interesanta pieredze
ar baznīcām - Spānijā reiz uzslējām telti pie pašas baznīcas, bet te baznīcas
zvana tornī ieturējām pikniku.
Sapratām, ka līdz autobusam vēl kādas 3 stundas, turpinājām pilsētas ieliņu
izpēti. Eric teica, ka viņam Kuldīga ļoti patīk.
Pa dienu pilsēta bija pelēcīgas noskaņas tīta, bet līdz ar gaismiņu
iedegšanos tā pārvērtās skaistā svētku brīnumā.
|
Latvija, Kuldīga (foto: Eric Allen) |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
|
Latvija, Kuldīga |
Baudījām mierīgo pilsētu, ālējāmies un sevi izklaidējām, līdz ātri vien
pienāca laiks doties uz autobusa pusi. Visu atpakaļceļu nogulējām.
Pēc vakariņām kopīgi skatījāmies manus bilžu albumus, Eric teica, ka nu visi
puzles gabaliņi sāk salikties kopā, he, he, he.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru