Plkst. 07:00 tikām pamodināti ar Kristīnes zvanu, kā jau vakar tika solīts.
Ātri sakravājām somas un devāmies uz māju. Tur mūs sagaidīja brokastis ar
pankūkām, kuras šeit ierasts ēst ar cukuru un no koka noplūkta citrona sulu.
Ņamm!! Kad bijām jau pie durvīm, Kristīne mums līdzi iedeva kārtīgu kukuli
pašceptās maizes. Cik jauki! Kopā ar viņas meitu devāmies uz autobusu.
Vakar ieradāmies tumsā, arī šorīt devāmies prom tumsā. Nonākot pagalmā
dienasgaismā, vietu droši vien nemaz nepazītu. Tā tiešām atmiņās paliks kā
maģiska vieta. Drīz vien šķitīs, ka tā bija vien ilūzija. Uz tumšā ceļa tālumā
vīdošās autobusa gaismas caur kokiem izskatījās pēc kāda vilciena no pasaku
filmām.
Lai cik tas muļķīgi nebūtu, bet ātrākais veids, kā no Līvāniem nokļūt
Siguldā, ir caur Rīgu. Starp autobusu no Vidussalas un vilcienu uz Rīgu bija
vien 10 minūtes laika, bet visu veiksmīgi paspējām. Oho, jaunā tipa vilcienā
vēl nebiju braukusi! Vagons mazliet pat atgādināja labiekārtotos Francijas
vilcienus, kur katrā vagonā ir plaša tualete, kas parastajos Latvijas vilcienos
vispār nav sastopama. Arī sēdvietas plašas un ērtas.
Rīgā starp vilcienu no Līvāniem un autobusu uz Siguldu bija kādas 20
minūtes, arī šeit visu uzspējām bez aizķeršanās. Autobusā mūsu tradīcija -
pikniks.
Pirmā vieta, ko Siguldā apmeklējām, bija veikals, kur nopirkām pārtiktu
rītdienas brokastīm un pārgājienam. Tad devāmies uz Krimuldas pusi. Man bija
doma izbaudīt skaisto Gaujas ielejas skatu pārlaižoties ar vagoniņu pāri upei
uz Krimuldu, bet... kā jau visas līdzšinējās dienas, arī šodien viss bija biezā
miglā tīts. Kāda jēga tērēt naudu par vagoniņu, ja neko nevar redzēt? Tā nu
gājām kājām. Vispār neatceros, vai Latvijā esmu redzējusi tik ilgstošu un visaptverošu
miglu. Tīri vai sajūta, ka mēs būtu ļoti augstu kalnos iekļuvuši kādā mākonī...
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Krimuldu |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Krimuldu |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Krimuldu |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Krimuldu |
Gājām, gājām, līdz nokļuvām Krimuldas pilī. Eric bija pārsteigts par muižas
varenumu, bet vēl izbrīnītāks bija tad, kad es devos iekšā muižā un teicu, ka
mēs šeit nakšņosim. Pirmo reizi nakšņoju īstā pilī, kurai pat ir savs spoks!!
Tiesa, istabiņa nebija nekas dižs, bet pats fakts - naktsmājas pilī!
 |
| Latvija, Krimuldas pils |
 |
| Latvija, Krimuldas pils |
 |
| Latvija, Krimuldas pils - mūsu naktsmājas |
Nolikām smagās somas Krimuldas pilī, lieki netērējām laiku un devāmies uz
Gūtmaņa alu. Eric saskumdināja pie alas izlasāmā leģenda par Turaidas Rozi.
 |
| Latvija, Krimuldas pilsdrupas |
 |
| Latvija, ceļā no Krimuldas uz Turaidu |
 |
| Latvija, ceļā no Krimuldas uz Turaidu |
 |
| Latvija, ceļā no Krimuldas uz Turaidu |
 |
| Latvija, Gūtmaņa ala |
 |
| Latvija, Gūtmaņa ala (foto: Eric Allen) |
 |
| Latvija, Gūtmaņa ala |
 |
| Latvija, Gūtmaņa ala |
 |
| Latvija, ceļā no Gūtmaņa alas uz Turaidu |
Pēc alas aplūkošanas mudīgi devāmies tālāk uz Turaidas pili, kamēr nav
pilnībā satumsis. Eh, es jau biju aizmirsusi, cik daudz trepju ir Gaujas
Nacionālajā parkā. Cauri miglai brīžiem varēja redzēt pils aprises (ak, kur gan
majestātiskais skats ar pili kalna galā? sasodītā migla!!), Eric bija
pārsteigts, ka pils īstenībā ir daudz, daudz lielāka, nekā viņš bija
iztēlojies. Beidzot sasniedzām pili. Eric ļoti patika gan senatnes auras
apvītais tornis, gan muzejs ar interaktīvo ekspozīciju. Ak, kāda neraža ar to
miglu! No torņa pavērās nevis brīnumskaists skats, bet gan pelēka miglas siena.
Sasodīts! Protams, protams, miglai piemīt zināma pievilcība, bet ne jau kuru
dienu pēc kārtas un ne jau no Turaidas skatu torņa... Eh.
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils - skats no torņa |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils - Camino!!! |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
 |
| Latvija, Turaidas pils |
Mums bija plāns doties uz Siguldu ieturēt vakariņas kādā kafejnīcā. Zināju,
ka drīz būs autobuss uz Siguldu, bet spriežot pēc 1188.lv redzētās kartes,
pietura bija gana tālu, un mēs nepaspētu. Bijām jau izlēmuši uz Siguldu doties
pa GNP takām, nevis līkumoto, tumsā slīkstošo ceļu, kad netālu pamanījām
autobusu. Cerību pilni skrējām uz to, un... tik tiešām tas brauca uz Siguldu!
Redz, kā mums paveicās! Man jau tā arī likās, ka 1188.lv neuzrāda visas
pieturvietas...
Siguldā vienā kafejnīcā Eric uzņēma savu "speed" (kafijas) devu,
bet pēc tam gājām izlūkot citas kafejnīcas. Beigu galā atgriezāmies pirmajā
iestādē, kur pasūtījām vakariņas. Jauka un omulīga vieta, laipns personāls un
garšīgs ēdiens ar pieņemamām cenām - "Mr. Biskvīts".
Pēc gardajām vakariņām aizgājām uzmest aci stacijas laukumam, kur vajadzēja
būt saulgriežu pasākumam. Tā arī bija! Nolikām liekās mantas un devāmies gan
dažādās rotaļās, gan jestros latvju dančos, tajā skaitā arī amerikānim nu jau
zināmajā "Cūkas driķos". Eric joprojām nespēja beigt brīnīties par
mūsu kultūru. Viņš teica, ka tieši šādu pasākumu dēļ vien ir vērts ceļot, jo
kur gan citur viņš varēs iet rotaļās kopā ar čigānieti, kazu un nāvi. Visas
jautrās izdarības noslēdzās ārā ar sadošanos rokās ap ugunskuru un kopīgu
"Sidrabiņa lietiņš lija" dziedāšanu. Oi, būtu gribējies iet rotaļās,
dejot un dziedāt vēl ilgi un dikti!
 |
| Latvija, Sigulda, stacijas laukums |
 |
| Latvija, Sigulda, stacijas laukums |
 |
| Latvija, Sigulda, stacijas laukums (foto: Eric Allen) |
 |
| Latvija, Sigulda, stacijas laukums (foto: Eric Allen) |
Pēc tam mērojām ceļu uz Krimuldas pili. Nebija diez ko patīkami iet pa tumšo
un līkumaino šoseju ar lukturīšiem rokās, pēc tam slidināties pa ledu un
rāpties augšā pa garajām trepēm, bet ko padarīsi.
Iegāju dušā, ak, cik jauki!! Pēc tam Eric devās uz dušu. Pēc mirkļa no
vannas istabas atskanēja: "Varbūt tu gribi izvērt acis un paturēt
dušu?" Es domāju, ka viņš joko, bet izrādījās, ka viņš to nudien prasīja
pilnā nopietnībā, jo pirmo reizi redzēja dušu, kuru nav kur piekārt. Ak jel,
ha, ha, ha!!! Biju pārsmējusies līka. Bet labākais vēl tikai sekoja. Eric
iznāca no dušas, paņēma savu ūdens pudeli, uz kuras bija uztīts pamatīgs slānis
izolācijas lentas, notina gabaliņu lentas un pielipināja dušu pie sienas. Ha,
ha, ha!!! Pirmo reizi redzēju, ka kādam sagādā problēmas dušas turēšana rokā.
Un vēl šis risinājums!!! Sen nebiju tik ļoti, ļoti kārtīgi izsmējusies.
 |
| Latvija, Krimuldas pils - dušas uzlabojumi |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru