Rīts sākās ar gājienu uz informācijas centru, kur tikāmies
ar mūsu gidu Oskaru. Ar gidu devāmies aizraujošā ekskursijā pa vēsturisko
Līgatnes papīrfabrikas ciematiņu. Nudien interesanta ekskursija un foršs,
humora pilns gids. Nekad nebiju iedomājusies, cik gan nozīmīga kādreiz bijusi
Līgatne, un kā tik tur cilvēki nav dzīvojuši. Ja vien ir iespēja, visiem iesaku
doties šajā ekskursijā. Arī Eric teica, ka pirms ierašanās Latvijā nekad nebija
devies nevienā tūrē ar gidu, bet šī bija jau trešā lieliskā tūre.
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
 |
| Latvija, Līgatne |
Iepriekš domāju, ka mums nāksies kādu stundu gaidīt autobusu
uz Augšlīgatni un tad vēl kādas 30 minūtes autobusu uz Cēsīm. Bet… kad jautāju
Oskaram, kur ir tuvākā pietura, viņš teica, ka pats tūlīt vedīs vienu puiku uz
mūzikas skolu Augšlīgatnē un var mūs aizvest līdz autobusa pieturai uz lielās šosejas. Ja
varam pagaidīt kādu stundu, tad arī viņš pats braukšot uz Cēsīm. Izvēlējāmies
pirmo variantu, jo ziemā dienas ir tik īsas, ka jāizmanto katra minūte. Redz,
kā mums paveicās ar jauku gidu! Paldies! Cēsu autobuss uz lielās šosejas bija jāgaida vien
kādas 10 minūtes.
Cēsīs devāmies uz informācijas centru, kur nolikām savas
smagās mugursomas un gājām iepazīt viduslaiku pili. Cik forši klīst pa
pilsdrupām ar lukturīti rokā! Iztēlojos, kā gan senos laikos bija staigāt pa
pils gaiteņiem ar garu kleitu un apmetni mugurā… Eric ļoti patika viduslaiku
pils.
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils (foto: Eric Allen) |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils (foto: Eric Allen) |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu viduslaiku pils |
Pēc tam gājām izstaigāt
arī Cēsu Jauno pili. Pat neatceros, vai tajā kādreiz esmu bijusi, jo parasti
jau tiek kāpelēts pa viduslaiku pili. Ooo, no jumta skaidrā laikā pavērtos jauks skats uz pilsētu, bet šodien... migla.
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils (foto: Eric Allen) |
 |
| Latvija, Cēsis, skats no Cēsu Jaunās pils |
 |
| Latvija, Cēsis, Cēsu Jaunā pils (foto: Eric Allen) |
Informācijas centrā palūdzām, lai iesaka jauku vietu
pusdienām, kā arī pajautājām, vai joprojām varam somas atstāt pie viņiem, ko
mums arī laipni atļāva.
Aizgājām uz kafejnīcu “Priede”. Ēdienkartē ieraudzīju
kārdinošu saldo – saldējums ar ogu zupu un priežu pumpuru sīrupu. Diemžēl
izrādījās, ka tas šodien nav pieejams. Ai, kāda vilšanās… Nu nekas, tad
nomainīju otro ēdienu uz tādu, kura pagatavošanā arī izmantots priežu sīrups.
Garšīgi!
 |
| Latvija, Cēsis |
 |
| Latvija, Cēsis |
 |
| Latvija, Cēsis |
Pastaigājāmies pa pilsētu, bet pēc kāda laiciņa palika pārāk
auksti. Aizgājām uz izstāžu zāli, kas arī bija iekļauta mūsu muzeja biļetē. Nu…
Kaut kāds murgs, ne māksla. Šķiet, ka mūsdienās par mākslu sauc vien kaut ko
destruktīvu, tumšu un šausminošu. Kam tāda māksla vispār vajadzīga? Labāk
nebūtu gājuši uz šo izstādi.
Paņēmām somas un devāmies uz autoostu. Nopirkām biļetes,
devāmies laukā, kur tieši pie durvīm ieraudzījām autobusu uz Rīgu, bet tas gan
vēl pasažierus neuzņēma. Nevarējām saprast, kur tad ir mums vajadzīgā
platforma. Kaut kāda nepārskatāma autoosta, īpaši jau tumsā. Autobuss sāka
kustēties, un mēs tam sekojām, tā arī nonācām pie īstās platformas. Kamēr
gaidījām rindā, zvanīja brālis un interesējās, kur tad tieši viņam mūs būs
jāsavāc, jo 1188.lv pieturu kartē viņš lāga neko nesaprot. Kāds rindā stāvošs
vīrietis dzirdēja mūsu sarunu un teica, ka Garkalnē pietura būšot tieši aiz
jaunā luksofora. Paldies! Nodevu šo informāciju brālim un palūdzu šoferim, lai
pasaka, kad būs Garkalne, bet nešķita droši, ka viņš to tiešām darīs. Eric
centās savu mugursomu iestūķēt uz plauktiņa, bet kāds jauns vīrietis sāka
bļaustīties, lai to nedara, jo aizmugurē taču ir daudz brīvas vietas, lai ar visām
savām somām ejam tur. Kad gājām viņam garām, viņš savai meitenei murmināja, kā
tā jau parasti ar šitādiem ir. Kādiem “šitādiem”? Ārzemniekiem? Amerikāņiem?
Ceļotājiem? Kad viņi pie Vangažiem kāpa ārā, viņš pagriezās pret mums un ar
ņirdzošu sejas izteiksmi teica: “Atā! Veiksmīgu ceļu!”. Izskatījās manāmi
pārsteigts, kad es atbildēju: “Atā, atā…” Laikam domāja, ka arī es latviski
neko nesaprotu. Pff… Toties jaukais vīrietis, kurš mums bija palīdzējis ar
pieturvietas precizēšanu, teica, ka mums drīz būs jākāpj laukā. Paldies
vēlreiz!
Izkāpām no autobusa un salstot
gaidījām brāli.
Pēc tam kopā ar tēti un viņa draugu
sildījāmies ar buljonu un iestiprinājāmies ar pīrāgiem, bet tad – medības.
Tiesa, neko vairāk par pāris pelēm un vienu lapsu neredzējām, bet Eric par visu
procesu bija stāvā sajūsmā. Kad pēc pusnakts atgriezāmies namiņā, sasildījāmies
ar tēju un kēksu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru