Pamodos
ar cerībām šodien beidzot ieraudzīt skaisto Gaujas ieleju, bet, paveroties loga
virzienā, manas cerības ātri izkūpēja miglā...
Paēdām
Camino stila brokastis un devāmies ceļā. Pārgājām pāri Gaujai un uzkāpām
paugurā, kurā slejas Siguldas viduslaiku pils. Iepriekš man bija doma tajā
uzkāpt, bet šādos laikapstākļos nebija lielas jēgas to darīt. Taisnības labad
gan jāteic, ka šodien varēja redzēt par pāris koku rindām vairāk nekā vakar.
 |
| Latvija, Siguldas viduslaiku pils |
Nevarējām īsti saprast,
kura taka ir pareizā. Uzkāpām kādā paugurā, Eric gan domāja, ka tas ir
paredzēts tikai labākam skatam. Otrā paugura pusē trepju margu neredzējām,
tāpēc nospriedām, ka taka tur neturpinās un nemaz negājām pārbaudīt, bet kāpām lejā,
lai izmēģinātu otru taku. Ātri vien sapratām, ka šī taka vedīs apkārt pilij,
kas mums galīgi nederēja. Hmm... Tā kā citu variantu īsti nebija, uzkāpām atkal pirmajā paugurā un
aizgājām līdz tai otrai pusei, kur... atradām trepes! Eh, vajadzēja to
pārbaudīt jau pirmajā reizē. Nokļuvuši uz pareizās takas ar zilo marķējumu, varējām soļot pretī Līgatnei. Pārgājiens kaut kādā mērā atgādināja Camino.
Ha, ha, tā tikai šķiet, ka Latvija ir sasodīti plakana valsts, GNP tādi
pakalni un ielejas, ka tik turies!
Cik gan dubļaina taka un pelēka apkārtne... Visu priecīgāku laiku pa laiciņa
darīja zaļās sūnas, kuru spilgtā krāsa mudināja domāt par vasaras
klātesamību.
Eric teica, ka es neapšaubāmi esmu vispiedzīvojumkārākā no visiem viņa
draugiem. Protams, prieks ko tādu dzirdēt.
Apņēmīgi soļojām cauri pelēkumam, līdz izsalkums lika par sevi manīt, un
nācās uztaisīt nelielu pikniku. Tas gan bija ļoti "brrrrrrrr" pikniks.
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
 |
| Latvija, ceļā no Siguldas uz Līgatni |
Kad bijām sasnieguši Līgatnes Dabas takas, sāka manāmi satumst.
Nonācām Līgatnē un sekojām norādei uz informācijas centru. Nokļuvām
krustojumā, kur norādes vairs nebija, tāpēc gājām taisni, tomēr pēc kāda laika
intuīcija teica, ka tas nav pareizais virziens. Iegājām veikalā apjautāties,
kur tad īsti mums jāiet. Izrādījās, ka tiešām bijām sākuši iet nepareizi.
Sekojot veikalnieku norādēm, jau pilnīgā tumsā beidzot nonācām Līgatnes centrā.
Ātri vien atradām pareizo māju, kur biju rezervējusi naktsmītni, bet logi bija
tumši. Zvanīju uz iedoto telefona numuru, kur vīrietis atbildēja, ka pats
šodien nav Līgatnē, bet tūlīt sazvanīs sievu, un viņa drīz ieradīsies. Pēc
brīža viņš zvanīja un teica, ka sieva par visu jau parūpējusies iepriekš,
atstājot atslēgu durvīs. Cik interesanti! Laikam jau te ir ļoti, ļoti zems no
noziedzības līmenis, ja tā var atļauties darīt. Dzīvoklītis atradās vienā no
Līgatnes papīrfabrikas ciematiņa rindu mājām. Forši apmesties vēsturiskā ēkā,
tikai... brrrr!!
Nolikām mantas un devāmies kafejnīcas meklējumos, bet izrādījās, ka viena
kafejnīca slēgta, savukārt otra tik vēlā stundā nestrādā. Vietējā bodē nopirkām
produktus, un Eric pagatavoja vakariņas (viņam ļoti patīk gatavot ēst). Tiesa,
vakariņu gatavošanas laikā nācās izslēgt abus radiatorus, jo pat vārot tēju
visu laiku tika sisti laukā korķi. Bet nekas - silts ēdiens silda labāk, nekā
radiatori. Un drīz vien tos jau varēja slēgt atpakaļ iekšā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru