Par to, kā tad pēc visiem Camino de Santiago piedzīvoumiem nokļuvām atpakaļ
Vaunieres, rakstīšu savā Spānijas pārgājiena blogā, bet šim blogam lai paliek
fakts kā tāds - 14. oktobrī beidzot bijām atpakaļ Vaunieres.
Tik skaists RUDENS!!!
Klīdām apkārt pa ciemu, bet jutāmies spocīgi, jo bija ieradušies jaunie
brīvprātīgie, un ciems vairs īsti nelikās kā mūsu mājas...
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
Vakarā abi ar Eric devāmies pie Patricia. Kad jautājām Sandrine mašīnas
atslēgu, viņa prasīja, vai mums līdzi dosies arī kāds no jaunajiem brīvprātīgajiem
(citādi droši vien nedotu atslēgu vai arī liktu maksāt par benzīnu), teicām, ka
spāņu puisis it kā grasās doties. Beigu galā gan viņš pārdomāja, tā nu mēs
devāmies tikai divatā. He, he, he. Patricia bija ļoti, ļoti priecīga mūs
redzēt. Viņa piedāvāja kopā ar vienu viņas draudzeni doties uz Veynes notiekošu
koncertu, un mēs piekritām. Patricia mums abiem izmaksāja koncerta biļetes, cik
mīļi! Koncertā uzstājās džeza duets – dziedātāja ar satriecoši spēcīgu balsi un
neiedomājami virtuozs pianists. Izrādījās, ka tas bija gana smalks koncerts,
tāpēc Eric aizņēmās manu šalli, lai izskatītos maķenīt pieklājīgāk un
atbilstošāk ģērbies. Lielisks, lielisks koncerts!!
 |
| Francija, Veynes |
 |
| Francija, Veynes |
Pēc koncerta devāmies atpakaļ pie Patricia un turpinājām jauku pasēdēšanu.
Ap 00:30 devāmies uz mašīnu, bet... nevarējām atslēgt mašīnas durvis! Tikai
vienām durvīm bija atslēgas caurums, bet atslēga nedarbojās. Ak nēēē!!!
Domājām, ka neviens mums neticēs, ka atslēga nedarbojās, jo atkal jau – „nedarbu
un projām bēgšanas duets Solveiga un Eric uzdarbojas!”... Uzfilmēju, ka atslēga
nudien nestrādā (lai pēc tam ofisa darbiniekiem varam pieradīt, ja šie neticēs)
un devāmies atpakaļ pie Patricia, kas bija varen priecīga par šādu piedzīvojumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru