Rīta pusē devāmies pastaigā uz Brno alternatīvo rajonu, kur
dzīvo dažādi mākslinieki un mūziķi. Mājas ar visādiem dīvaini iekārtotiem
pagalmiem un interesantām detaļām. Bez „vietējā gida” par šādu vietu nemaz
neuzzinātu.
Pēc tam devāmies uz mājām, lai gatavotu pusdienas – slovāku (Aneta
tētis ir no Slovākijas) tradicionālo ēdienu „halušky”. Sastāvs – kartupeļu klimpas,
aitas siers, šķiņķis. Ļoti smags ēdiens, bet ir interesanti izbaudīt dažādas
tradicionālās virtuves.
Pēc tam devāmies maķenīt ārpus pilsētas uz skatu torni, no
kura pavērās jauks skats uz rudenīgajiem pauguriem, tuvējiem ciemiem un Brno.
Vēlāk devāmies atpakaļ uz Brno, kur turpinājām pilsētas
apskati, līdz bija pienācis laiks satikt vienu Aneta draugu, kura hobijs ir
Brno „underground” izpēte – viņš pārzina dažādus nelegālus apakšzemes tuneļus,
vecas metro sistēmas un tamlīdzīgas lietas. Aneta, zinot, ka man patīk
piedzīvojumi, bija sarunājusi, ka viņš mūs aizvedīs uz vienu alu, bet mani
šovakar pabrīdinājusi uzvilkt drēbes, ko nav žēl sadubļot. Kad bija jau
satumsusi melna nakts, ieradāmies pie alas. Ieeja bija normāla izmēra, taču pēc
pāris metriem nonācām pie pavisam šaura cauruma, kas izrādījās mūsu ceļa
turpinājums. Nopietni? Ohooo!!! Tā arī lielāko daļu ceļa pavadījām lienot uz
vēderiem, brīžiem lecot lejā, brīžiem kāpjot augšā pa tik stāvām sienām, ka no
sākuma bija mazliet jāpastāv un jāpafunktierē, kā tad tur vispār tikt. Lielākoties
attālums starp griestiem un grīdu bija mazāks par 50 cm!! Nu gandrīz kā tāda „National
Geographic” ekspedīcija. Riktīgi forši!!! Lai gan... bija maķenīt baisi brīžos,
kad čalis nebija drošs, pa kuru no ejām mums jādodas... Un arī cik daudz nav
redzētas filmas par aizgruvušām alām... Kad bijām riktīgi nosmulējušies,
beidzot sasniedzām gala telpu, kurā bija svecītes un grāmata, kurā atstāt kādu
ierakstu un alas apmeklēšanas datumu. Pirms pāris gadiem šis bija tāds kā
neformāls bārs Brno „underground” cienītājiem. Šeit pat bija pieejami dzērieni
un aizslēgta kaste naudas atstāšanai, jo šeit iekšā šā vai tā var iekļūt tikai
zinātāji. Lieliska ideja. Pavadījām kādu laiku tur, sēžot sveču gaismā. Tik
lieliski!!! Neaprakstāmas emocijas! Pēc tam bija jātiek galā ar atpakaļceļu.
Lai gan šis nudien bija viens no maniem neaizmirstamākajiem piedzīvojumiem,
nenoliegšu, ka izkļuvusi no alas biju priecīga, ka esam sveiki un veseli bez jebkādiem
starpatgadījumiem. Bet tad sekoja vēl viens mazs piedzīvojums – pa tumsu un
nezināmām takām sasniegt kalna virsotni, lai vērotu naksnīgo Brno. Pēc tam
priecīgi un noguruši devāmies mājup.
Čehija, Brno - tumšais caurums ir ejas turpinājums!! |
Čehija, Brno |
Čehija, Brno |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru