sestdiena, 2015. gada 31. oktobris

2015. gada 24. oktobris. Čehija, Brno

Rīta pusē devāmies pastaigā uz Brno alternatīvo rajonu, kur dzīvo dažādi mākslinieki un mūziķi. Mājas ar visādiem dīvaini iekārtotiem pagalmiem un interesantām detaļām. Bez „vietējā gida” par šādu vietu nemaz neuzzinātu.
Čehija, Brno
Čehija, Brno
Čehija, Brno
Pēc tam devāmies uz mājām, lai gatavotu pusdienas – slovāku (Aneta tētis ir no Slovākijas) tradicionālo ēdienu „halušky”. Sastāvs – kartupeļu klimpas, aitas siers, šķiņķis. Ļoti smags ēdiens, bet ir interesanti izbaudīt dažādas tradicionālās virtuves. 

Pēc tam devāmies maķenīt ārpus pilsētas uz skatu torni, no kura pavērās jauks skats uz rudenīgajiem pauguriem, tuvējiem ciemiem un Brno.
Čehija, Brno
Čehija, Brno
Čehija, Brno
Vēlāk devāmies atpakaļ uz Brno, kur turpinājām pilsētas apskati, līdz bija pienācis laiks satikt vienu Aneta draugu, kura hobijs ir Brno „underground” izpēte – viņš pārzina dažādus nelegālus apakšzemes tuneļus, vecas metro sistēmas un tamlīdzīgas lietas. Aneta, zinot, ka man patīk piedzīvojumi, bija sarunājusi, ka viņš mūs aizvedīs uz vienu alu, bet mani šovakar pabrīdinājusi uzvilkt drēbes, ko nav žēl sadubļot. Kad bija jau satumsusi melna nakts, ieradāmies pie alas. Ieeja bija normāla izmēra, taču pēc pāris metriem nonācām pie pavisam šaura cauruma, kas izrādījās mūsu ceļa turpinājums. Nopietni? Ohooo!!! Tā arī lielāko daļu ceļa pavadījām lienot uz vēderiem, brīžiem lecot lejā, brīžiem kāpjot augšā pa tik stāvām sienām, ka no sākuma bija mazliet jāpastāv un jāpafunktierē, kā tad tur vispār tikt. Lielākoties attālums starp griestiem un grīdu bija mazāks par 50 cm!! Nu gandrīz kā tāda „National Geographic” ekspedīcija. Riktīgi forši!!! Lai gan... bija maķenīt baisi brīžos, kad čalis nebija drošs, pa kuru no ejām mums jādodas... Un arī cik daudz nav redzētas filmas par aizgruvušām alām... Kad bijām riktīgi nosmulējušies, beidzot sasniedzām gala telpu, kurā bija svecītes un grāmata, kurā atstāt kādu ierakstu un alas apmeklēšanas datumu. Pirms pāris gadiem šis bija tāds kā neformāls bārs Brno „underground” cienītājiem. Šeit pat bija pieejami dzērieni un aizslēgta kaste naudas atstāšanai, jo šeit iekšā šā vai tā var iekļūt tikai zinātāji. Lieliska ideja. Pavadījām kādu laiku tur, sēžot sveču gaismā. Tik lieliski!!! Neaprakstāmas emocijas! Pēc tam bija jātiek galā ar atpakaļceļu. Lai gan šis nudien bija viens no maniem neaizmirstamākajiem piedzīvojumiem, nenoliegšu, ka izkļuvusi no alas biju priecīga, ka esam sveiki un veseli bez jebkādiem starpatgadījumiem. Bet tad sekoja vēl viens mazs piedzīvojums – pa tumsu un nezināmām takām sasniegt kalna virsotni, lai vērotu naksnīgo Brno. Pēc tam priecīgi un noguruši devāmies mājup. 
Čehija, Brno - tumšais caurums ir ejas turpinājums!!
Čehija, Brno
Čehija, Brno

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru